Piensaimnieki prognozē kvotu pārpildīšanu nākamgad; aicina vairāk eksportēt

Viņš sacīja, ka šodien notikušajā organizācijas kongresā tā dalībnieki piena kvotu pārpildīšanu definējuši kā vienu no galvenajām piensaimniecības problēmām.

"Kvotas noteikti tiks pārpildītas. Vienlaikus piena pārstrādātāji satraukti par svaigpiena izvešanas apjoma pieaugumu. Tieši 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, pieaugums ir bijis par 25%, dienā reizēm sasniedzot pat 712 tonnas, neskatoties uz to, ka pērn jūnijā darbu uzsāka SIA "Latvijas piens". Mūs uztrauc situācija, ka gan piena ražotāji, gan piena kooperatīvi saņem ES un nacionālās subsīdijas, bet būtiska daļa kvotētas izejvielas tiek izvesta no valsts praktiski bez pievienotās vērtības," norādīja Šolks.

Viņš arī sacīja - ja pieņemtu, ka viss Latvijā saražotais piens tiek pārstrādāts uz vietas, tas papildus valsts budžetā dotu no 3,5 līdz četriem miljoniem latu gadā.

"Tāpēc kongresa dalībnieki uzskata, ka turpmāk nacionālās subsīdijas būtu jāpiešķir tikai tiem piena apritē iesaistītajiem, kuri pienu pārstrādā Latvijā. Atbalstu piešķiršanas sistēma jāveido tā, lai tā nekropļotu konkurenci, lai atbalsti tiktu piešķirti vienādi, neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas. Uzskatām, ka nākamajā plānošanas periodā īpaša vērība jāveltī piena produktu eksporta atbalstam," sacīja Šolks.

Tāpat viņš norādīja, ka tuvākajos gados vietējais tirgus būtiski nemainīsies, tāpēc nozares attīstība iespējama tikai uz piena produktu eksporta apjoma pieauguma rēķina. Piensaimnieki ierosina eksporta atbalsta sistēmu sasaistīt ar valstij nomaksāto nodokļu apjomu. Arī atbalsta nodrošinājumu, iespējams, varētu realizēt caur nodokļu sistēmu, norādīja Šolks.

Kongresā šodien arī izskatīts ziņojums par organizācijas darbību 2012. gadā, kā arī apstiprināts 2013. gada budžets.

LPCS ir dibināta 1995.gadā. Tā apvieno 12 piensaimniecības un pārstrādātājus, gada laikā iepērkot un pārstrādājot 90% Latvijā iegūtā piena. Savienības vidū ir piena pārstrādes uzņēmumi AS "Rīgas piena kombināts", AS "Rīgas piensaimnieks", AS "Limbažu piens", AS "Smiltenes piens", AS "Cesvaines piens", AS "Krāslavas piens" un citi.