Akcijas mērķis ir dažas dienas pirms balsojuma Eiroparlamentā atgādināt politiķiem par Latvijas interneta iedzīvotāju nostāju. Identiskas akcijas tajā pašā dienā notiks arī citās Eiropas pilsētās.
Ar runām uzstāsies un uz publikas jautājumiem atbildēs autortiesību reformas aktīvisti, interneta kultūras pārstāvji un neatkarīgie mākslinieki.
Jūnija vidū Eiroparlamentā ir paredzēts balsojums par starptautiskā nolīguma ACTA ratifikāciju. Šis nolīgums paredz jau pašlaik pārāk bargā autortiesību likuma nostiprināšanu un draud padarīt autortiesību reformu neiespējamu.
Šī gada sākumā dibinātā Pirātu biedrība cīnās par autortiesību likuma reformu, atvērtu valsts pārvaldi un runas brīvības un personas privātuma garantēšanu pilnīgi visiem.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) vērsusies Eiropas Kopienu tiesā, lūdzot noteikt, vai daudz peltais Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (Anti-Counterfeiting Trade Agreement, ACTA) nav pretrunā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un neierobežo Eiropas pilsoņus.
Protesti notika virknē Eiropas valstu, tostarp Varšavā, Prāgā, Slovākijā, Bukarestē, Viļņā, Parīzē, Briselē un Dublinā.
"Tiesas viedoklis ir būtisks, lai atbildētu plaša mēroga bažām, ko pauduši cilvēki visā Eiropā par to, vai ACTA kaut kādā veidā kaitē mūsu pamattiesībām," teikts EK pārstāvja Džona Klensija paziņojumā.
Vienošanās par ACTA tika panākta starp ES, Austrāliju, Kanādu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Šveici un ASV.
Nolīguma mērķis ir paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, cita starpā aktīvāk vēršoties pret medikamentu un citu preču viltošanu.
Taču visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.