LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību.
Pēc LVC pieejamās informācijas, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.
Jau ziņots, ka vidējā ātruma kontroles posms uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei jau tika verificēts jūnija beigās, taču tika atklātas nepilnības informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmā, kuras piegādātājam tika uzdots novērst.
Tāpat vēstīts, ka vidējā ātruma kontroles sistēmu šogad plānots ieviest kopumā 16 posmos.
Vidējā ātruma kontroles radarus ieviesīs Tallinas šosejas (A1) posmā no Siguļiem līdz Lilastei, Valmieras šosejas (A2) posmā no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar autoceļu Plācis-Rozula (V281) līdz Stalbei, Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei, Daugavpils šosejas (A6) posmos no Kokneses līdz Stukmaņiem, no tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām "Banderi" un no Krustpils līdz Stūrniekiem.
Tāpat radarus ieviesīs Bauskas šosejas (A7) posmā no Lejas Ģūģiem līdz Iecavai, Jelgavas šosejas (A8) posmā no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā, Liepājas šosejas (A9) posmos no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) un no krustojuma ar autoceļu Tebbra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem, Ventspils šosejas (A10) posmos no Varkaļiem līdz Griķiem, no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi un no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu, kā arī uz valsts galvenais autoceļa Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža posmā no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) un uz reģionālā autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30).
Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Būtiskākas korekcijas bija Tallinas šosejas (A1) posma sākumā, kur tika mainīts no 13,44.kilometra uz 14,07.kilometram, lai visā posmā būtu vienmērīgs atļautais ātrums 90 kilometri stundā, un Bauskas šosejas (A7) posms, kura sākums saistībā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem mainīts no 24,24.kilometra uz 25,21.kilometram.
Katram posmam atsevišķi veiks verificēšanu - mērījumu precizitātes pārbaudi un kļūdas noteikšanu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laiku, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates, autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu atbilstoši iepirkuma rezultātiem uzstāda "Fima Group" par līgumcenu 1,261 miljons eiro. No tās apmēram 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet apmēram 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.-2025.gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.