Viņš uzskata, ka sabiedrībā publiskā diskusija par marihuānas legalizāciju medicīniskām vajadzībām ir ievirzījusies nepareizā gultnē, jo marihuānas legalizācija pacientiem ir domāta kā marihuānas klātbūtne medikamentos, nevis vienkārša marihuānas smēķēšana, kas nav atbalstāma. Šāds Radziņa paustais saskan ar iepriekš Iekšlietu ministrijas (IeM) pausto par marihuānas legalizāciju medicīniskām vajadzībām.
"Ir būtiska atšķirība starp auga smēķēšanu un marihuānā esošo vielu iekļaušanu medikamentos. Kā zināms, daudzi legāli medikamenti satur psihotropās un narkotiskās vielas. Ja VM tiek apstiprināts uzskats, ka marihuānas klātbūtne tablešu vai tinktūru veidā pacientiem ir optimālākais ārstēšanas veids un tās kontrole ir tāda pati kā psihotropajiem medikamentiem, tad es šeit būtiskas problēmas nesaredzu. Tā būtu VM kompetence virzīt šo jautājumu. Ja medicīnas un farmācijas speciālisti uzskata, ka marihuānas medikamenti var palīdzēt pacientiem, tad nebūtu būtisku iebildumu. Galu galā ir pietiekami daudz rietumvalstis, kur marihuāna ir atļauta medicīniskiem nolūkiem," norādīja Radziņš.
Viņš gan piebilda, ka šādā diskusijā būtu jāizanalizē, vai jau patlaban atļautās vielas ir pietiekami efektīvas ārstniecībā.
Radziņš arī pastāstīja, ka policijas praksē nav bijuši apstiprinoši gadījumi, kad smagi sirgstoši pacienti pieķerti marihuānas lietošanā, pārvadāšanā vai glabāšanā. Ir bijuši gadījumi, kad aizdomās turētie mēģinājuši izlocīties, stāstot, ka marihuāna tiem nepieciešama, jo bieži mokot galvassāpes. "Jebkurš aizturētais cenšas pamatot savu darbību, taču tās ir tikai atrunas," piebilda Radziņš.
Radziņš atklāja, ka marihuāna joprojām ieņem stabilas līderpozīcijas Latvijas narkotiku tirgū. Šogad sešos mēnešos reģistrēti 416 marihuānas izņemšanas gadījumi, bet pērn šādā laika posmā bijušas 459 izņemšanas.
Saistībā ar marihuānas audzēšanu šogad reģistrēti 15 noziegumi, kas ir aptuveni tikpat, cik pagājušajā gadā.
Šogad izņemti 24 kilogrami izžāvētas marihuānas, bet nežāvētā veidā izņemti aptuveni desmit kilogrami. 2017.gada pirmajā pusgadā izžāvētā veidā izņemti 17,6 kilogrami, bet nežāvētā - 54 kilogrami.
Radziņš gan vērsa uzmanību, ka vēl nav apkopota statistika par izņemtajiem daudzumiem jūlijā un augustā, taču tieši šie mēneši esot bijuši laikapstākļu ziņā vislabvēlīgākie aizliegtā auga audzēšanai.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) skatījumā Latvijā ir iespējama diskusija par marihuānas lietošanas legalizāciju medicīniskām vajadzībām, taču patlaban ministrija nekādas likumdošanas iniciatīvas par šo jautājumu nav plānojusi.
Eiropā kopumā ir vairākas valstis, kur marihuānas lietošanas medicīniskos nolūkos ir atļauta. Šīs valstis ir Vācija, Itālija, Beļģija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Somija, Nīderlande, Rumānija, Spānija. Starp iepriekšminētajām valstīm atsevišķās zemēs marihuānas lietošana medicīniskiem nolūkos tehniski ir iespējama, bet praktiski tas notiek reti, norādīja ministrijā.
Ārvalstīs marihuānas lietošana pamatā saistās ar dažādiem medikamentiem - tinktūrām, eļļām, kapsulām, inhalatoriem. Ārvalstīs šos marihuānas medikamentus lielākoties izraksta speciālisti, piemēram, epilepsijas gadījumos, vēža, sklerozes un HIV/AIDS slimniekiem, skaidroja IeM.
Legalizēt marihuānas smēķēšanu un augu audzēšanu personīgai lietošanai medicīniskos nolūkos IeM vērtē daudz kritiskāk. Pirmkārt, degoša materiāla smēķēšana nebūtu uzskatāma par veselīgu praksi, otrkārt, katrā augā var izveidoties dažāds marihuānas aktīvās vielas THC līmenis, līdz ar to jebkuram ārstam būtu sarežģīti noteikt devu.
Turklāt šāda veida prakse, visticamāk, būtu saistāma ar vispārējiem marihuānas smēķēšanas legalizācijas centieniem, ko ministrija neatbalstot.
Pašlaik arī trūkst neatkarīgu pētījumu, kas sniegtu objektīvu informāciju par šādas politikas ieguvumiem tajās valstīs, kur legalizēta marihuānas lietošana, tāpēc Latvijai nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus lēmumus, norādīja ministrijā.
Jautājums par marihuānas un citu narkotiku lietošanas dekriminalizāciju ir jāizvērtē, apzinoties visus iespējamos riskus.
IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka potenciālā diskusijā lielākie marihuānas legalizācijas medicīniskos nolūkos pretinieki būs mediķi. Tas gan nebūšot pārsteigums, jo medicīnas sistēmā farmācijas nozares lobijs ir liels.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par narkotiku neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt vai par narkotiku neatļautu lietošanu paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 280 eiro.
Piemērojot administratīvo sodu par šādu pārkāpumu personu vienlaikus rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja tā gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vēlreiz pieļaus šādu pārkāpumu. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.