Priekšlikumus normatīvo regulējumu uzlabojumiem komisija plāno iesniegt kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA). Komisijas ieskatā, šāda atļauja ikvienam nepieciešama, lai visā Latvijas sabiedrībā iedzīvinātu Satversmes ievadā nostiprināto totalitāro režīmu nosodījumu.
"Patlaban pilsoņu tiesības izmantot Satversmes 100.pantā nostiprināto informācijas atklātības principu, lai plaši un pietiekami individuāli un ģimenēs iepazītos ar savu represēto radinieku, tuvinieku, draugu lietām okupācijas represīvo institūciju fondos, liedz nesamērīgi finansiāli šķēršļi par dokumentu kopēšanu vai fotogrāfisku pavairošanu," uzskata komisijā.
Kā skaidroja komisijā, grozījumi arhīvu nozares normatīvajā regulējumā nepieciešami arī tāpēc, lai vēsturniekiem un visiem citiem zinātniekiem dotu plašākas iespējas strādāt ar pašu, individuāli digitalizētiem vēstures avotiem, nenoslogojot arhīva lasītavas un vairāk akadēmisko cilvēkresursu atvēlot tieši vēstures analīzei un citam pētnieciskajam darbam.
Komisijas vadība pie šādiem secinājumiem nonākusi arī tāpēc, ka laikā no 2014.gada līdz šim brīdim nav izdevies visus arhīva darbiniekus pilnībā pārliecināt, ka Ministru kabineta rīkojums ir pietiekams pamats, lai visiem komisijas locekļiem brīvi ļautu fotografēt arhīvā.
sicher
tikai pa blatam ?