FKTK vadītājs stāstīja, ka Latvijas sabiedrības finanšu pratības aptaujā tika noskaidrots, ka kopumā kredīts ir 28% respondentu. No tiem 53% respondentu ar vienu kredītu atzina, ka aizņēmums ierobežo viņu ikdienas dzīvi, savukārt 9% respondentu ir vairāki kredīti, kas ierobežo ikdienas dzīvi.
Aptaujā arī secināts, ka 12% respondentu ir viens pārstrukturēts kredīts, bet 4% - vairāki pārstrukturēti kredīti. Tajā pašā laikā aptaujā tika noskaidrots, ka 72% aptaujāto iedzīvotāju patlaban nav neviena kredīta.
Zakulis atzina, ka tās mājsaimniecības, kuras savulaik paņēmušas mājokļu kredītus uz 20 vai vairāk gadiem, kreditēšanas sekas izjutīs individuāli atbilstoši noslēgtajiem kredīta līguma nosacījumiem. Taču kopumā pārliekās kreditēšanas sekas Latvijas sabiedrība vēl izjutīs divus trīs gadus.
"Divi trīs gadi ir laiks, kad mājokļu kreditēšanā varētu beigties kritums un atjaunoties izaugsme. Bet, ņemot vērā pēdējā laika diskusijas un ieviestos regulējumus, FKTK vēl domās, vai šogad pārskatīt šo prognozi," piebilda Zakulis.
Tikmēr Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība novērtēta ar 20,6 punktiem no 99, secināts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pirmajā Finanšu pratības indeksā.
FKTK sadarbībā ar pētījumu centru SKDS ir veikusi pirmo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības socioloģisko pētījumu, kurā fiksēts gan Latvijas iedzīvotāju iesaistes līmenis finanšu pakalpojumu izmantošanā, gan noskaidrotas zināšanas un ierastā praktiskā rīcība saistībā ar dažādiem finanšu jautājumiem.
Kopumā Latvijas iedzīvotāju iesaiste pamata finanšu pakalpojumu izmantošanā ir augsta - savs konts bankā ir 91% iedzīvotāju, norēķinu kartes izmanto 89%, internetbanku klienti ir 65% iedzīvotāju, liecina pētījums.
Savukārt pakalpojumus, kuri prasa papildu izmaksas uz šo brīdi, bet to ieguvumi ir vērsti vairāk uz tuvāku vai tālāku nākotni, Latvijas iedzīvotāji izvēlas retāk - risku apdrošināšanu izmanto 41%, privātajos pensiju fondos ir iesaistīti 14%, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veic vien 4% iedzīvotāju. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem maza sabiedrības daļa veido finansiālo nodrošinājumu nākotnei - tikai 24% iedzīvotāju regulāri veic uzkrājumus.
(Avots precizē 2. rindkopu)