Laikraksts vēsta, ka līdz šim mācību gadam skolotāji spējuši "savilkt galus", jo saņēmuši Eiropas Sociālā fonda (ESF) stipendijas pedagogiem 65–150 latus ik mēnesi, taču nu projekts noslēdzies un iztikt tikai ar algu bijis neiespējami. "Domāju, ka tā ir likumsakarība – tikko samazinājās skolotāju kopīgie ienākumi, tā tie, kuri prata svešvalodas, aizbrauca," avīzei atzina Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Viņš piebilda, ka novadā ir maz skolēnu, skolotāju algas šajā apkaimē ir zemākās iespējamās, tāpēc stipendiju izbeigšanos pedagogu maki izjūt jo sevišķi. No Preiļu novada uz ārvalstīm devušies ķīmijas, bioloģijas, angļu valodas skolotāja un vēstures skolotājs. Lielākoties skolu pametušie aizbraukuši uz Angliju, informē Latvijas Avīze. Divi Preiļu novada pedagogi pārcēlušies strādāt uz Rīgu, jo galvaspilsētā vairāk var nopelnīt.
Tā skolotāju svešvalodas zināšanas nav tik labas, skolotāji spiesti strādāt vienkāršu darbu angļu rūpnīcās.
Kā vēstīts, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nesen pieprasīja no šā gada septembra palielināt skolotāju algas par desmit procentiem, bet no nākamā gada 1. janvāra – vēl par desmit procentiem. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis izteicies, ka uz desmit procentu algas pielikumu varētu cerēt tie pedagogi, kuri ieguvuši augstāko – piekto – kvalifikācijas klasi. Tas gan nerisinās skolotāju atalgošanas problēmu kopumā, jo augstāko profesionalitātes novērtējumu saņēmuši vien aptuveni 60 skolotāji.
DANKO