Viņaprāt, šiem lēmumiem trūkst pamatojuma. "Pieprasu ministra paskaidrojumus," raksta Kariņš.
Kā vēstīts, arī citi koalīcijas politiķi aģentūrai LETA neslēpa pārsteigumu par minēto lēmumu.
Attīstībai/Par! (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka Latvenergo pagaidu padomes iecelšana notikusi pilnīgi neatbilstoši "likuma garam", norādot arī uz neskaidrību saistībā ar līdzšinējās padomes atlaišanu. Pavļuts arī skaidroja, ka likumā pagaidu padomes iecelšana nav paredzēta.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka nevar paust atbalstu šim lēmumam, un neredz tam pamatojumu. Arī koalīcijas partiju sadarbības padomē šis jautājums nav ticis skatīts, viņš teica.
Vienlaikus Bordāns norādīja, ka katrai partijai un ministram ir sava nozare, tāpēc pastāv sensitīva robeža, cik tālu cita koalīcijas partija var iejaukties. Bordāns gan piebilda, ka vienmēr jautājumus, kas varētu būt strīdīgi, pārrunā ar koalīcijas partneriem, jo atbildība par darbībām būs jāuzņemas visai valdībai.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka pirms secinājumu izdarīšanas vispirms būtu svarīgi dzirdēt Nemiro skaidrojums. Viņš atzina, ka nav bijis lietas kursā par šādu soli, tāpēc uzskata, ka jautājums būtu jāskata nākamajā koalīcijas sadarbības padomes sēdē.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) plašākus komentārus nevarēja sniegt, atzīstot, ka nebija informēts par šādu partijas biedra lēmumu.
Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sociālajā tīklā Twitter atgādinājis kolēģiem un sabiedrībai, ka Latvija, iestājoties OECD, apņēmās stiprināt profesionālu un politiski neitrālu valsts uzņēmumu pārvaldību, tostarp padomes. "Tas ir nostiprināts mūsu valsts likumos un atkāpes nav pieņemamas," uzsvēris Rinkēvičs.
"Es ceru, ka ekonomikas ministram būs labs skaidrojums par pieņemto lēmumu Latvenergo padomes sakarā. Tāds noteikti ir nepieciešams sabiedrībai un arī mūsu kopēji veidotās valdības reputācijai," sociālajā tīklā ierakstījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Viņa partijas biedre, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) savukārt raksta, ka vien aizvadītajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus likumā publisko kapitālsabiedrību pārvaldes uzlabošanai un depolitizācijai. "Šodien atlaista profesionāla Latvenergo padome, to aizstājot ar politiskiem ielikteņiem. Brutāli un neprofesionāli. Un ļoti tuvredzīgi," viņa izteikusies.
Latvenergo ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais DNB bankas vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas Rīga bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS Valsts nekustamie īpašumi padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
Nemiro pateicās līdzšinējai Latvenergo padomei, tomēr ministrs vēlētos, lai kompānijas padome darbotos aktīvāk un efektīvāk, kā arī straujāk risinātu jautājumu par elektroenerģijas sadales tarifa mazināšanu.
Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS Rigensis Bank valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.
Pēc ekonomikas ministra skaidrotā, Rebenoks Latvenergo pagaidu padomē iecelts, ņemot vērā viņa pieredzi korporatīvajā pārvaldībā, Stepanovs ir eksperts atjaunojamo energoresursu jomā ar zināšanām ekonomikā, Šnoriņš ir ekonomists ar zināšanām par eksportu, Degro ir labas zināšanas finansēs, bet Kublickai ir pieredze mārketingā, turklāt viņa nodrošinās tiešu saikni starp EM un Latvenergo.
Nemiro uzsvēra, ka Latvenergo pagaidu padomē nav iecelti "savi cilvēki" un tiem nav interešu konflikta. Viņš piebilda, ka pagaidu padome ir uztverama kā "blīve" starp pastāvīgo padomi.
Latvenergo koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro.
Savukārt Latvenergo koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.
Latvenergo nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. Latvenergo obligācijas kotē biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru sarakstā.
OIK maksātājs
Krējums Saldais
atiruj31