Ministru prezidents uzsver, ka "jēgu tādam referendumam arī koalīcija neredz, bet problēma ir tāda, ka CVK tādu vai citādu iemeslu dēļ ir pieļāvusi šo parakstu vākšanu un līdz ar to referendums būs".
"Jēgas nav, bet tā ir realitāte. Un tad ir jautājums, kā uz šo realitāti reaģēt – viena iespēja ir teikt: neejam, ignorējam, nav jēgas. Bet tad ir jāpadomā par to, kādu politisko signālu mēs sūtīsim. Tad Ušakova – Lindermana saaģitētie pilsoņi tomēr piedalīsies referendumā un balsos par krievu valodu kā otru valsts valodu, un rezultātā signāls, ko mēs sūtīsim gan iekšpolitiski, gan starptautiski, būs tāds: vairākums no pilsoņiem, kas piedalījās referendumā, ir par krievu valodu kā otru valsts valodu. Tad jau fakts, ka nebija kvoruma un vajadzīgā balsu skaita, lai krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu, būs otršķirīgas ziņas. Tas nav pareizais signāls, ko vajadzētu raidīt. Jābūt pārliecinošam signālam, ka šādai Ušakova – Lindermana iecerei nav pilsoņu vairākuma atbalsta," norādīja premjers.