Kā norādīja Latvijas ceļu būvētāja valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, saruna ar premjeru bijusi lietišķa un konstruktīva, un Dombrovskis problēmas uztvēris saprotoši. Patlaban Satiksmes ministrijai būs jāizstrādā dažādi budžeta scenāriji 2014.gadam, līdz ar to vismaz pagaidām nekādas protesta akcijas netiek plānotas. Ar solījumiem un draudiem viņi nesteigšoties. Būvnieki arī mainījuši kareivīgo toni un vairs par ceļu ruļļu izbraukšanu ielās nerunā. Tieši pretēji - viņi ielās nebraukšot, bet piesaistīšot visas sabiedrības uzmanību finansējuma piešķiršanas procesam, jo sakārtoti ceļi esot katra ceļa izmantotāja interesēs.
Līdz 4.martam ministrijas iesniegšot priekšlikumus 2014.gada budžetam, un Satiksmes ministrijai tad attiecīgi esot jāņem vērā būvnieku iesniegtie priekšlikumi. Jūnijā un jūlijā jau būšot redzams budžeta sadalījums.
"Pirmo reizi ceļu būvnieki ir uzklausīti valstiskā līmeni," uzsvēra SIA Binders valdes loceklis Normunds Luste. Viņš arī norādīja, ka Satiksmes ministrija ir aprēķinājusi, ka autobraucēji slikto ceļu dēļ zaudē ap 580 miljoniem latu gadā. Ja patlaban no iekasētajiem degvielas akcīzes un transportlīdzekļu nodokļu ieņēmumiem ceļiem tiek novirzīti 19%, tad ceļinieku pieprasījums esot, lai šis procents sasniegtu vismaz 60%. Tika uzsvērts, ka nav vēlme atņemt līdzekļus citām nozarēm vai piešķirt naudu ceļu būvētāju kompānijām, bet gan sakārtot autoceļu tīklu.
Ceļu finansējuma modelis būšot atkarīgs no Kohēzijas fonda līdzekļu piešķiršanas konkrētai nozarei. Ja šajā nedēļas nogalē neizdošoties vienoties Briselē par finansējumu, tad esot skaidrs, ka ES līdzekļi 2014.gadā būšot nulle, jo sarunas ievilkušās. Pozitīvais scenārijs būtu, ja Briselē izdotos nosargāt nozarei finansējumu šī gada apjomā.
SIA Saldus ceļinieks izpilddirektors Gints Karols norādīja, ka problemātiskākie esot tieši reģionālie ceļi, jo ES šiem ceļiem līdzekļus nepiešķir un tie jāfinansē no vietējiem līdzekļiem. Būvnieki arī norādīja, ka Satiksmes ministrija viņus esot uzsēdinājusi uz Eiropas Savienības naudas adatas, jo tikai 7% esot vietējie līdzekļi.
Tāpat sarunā ar premjeru esot secināts, ka bieži vien būvnieki par ceļu būvē paveikto tiek kritizēti nepamatoti, jo problēmas slēpjas pasūtījumā un pasūtījuma apjomā.
Kā ziņots, otrdien biedrības Latvijas ceļu būvētājs pārstāvji tikās ar Ministru prezidentu, lai pārrunātu samilzušo finansējuma problēmu, kuras rezultātā nozarei jau 2014.gadā draud finanšu krahs, kā arī diskutētu par iespējamiem risinājumiem nozares glābšanai.
Paredzams, ka Latvijas ceļu būvei, kas līdz šim lielā mērā balstījusies uz Eiropas Savienības finansējumu, tā aizkavēšanās un samazināšanās dēļ 2014.gadā nāksies iztikt tikai ar valsts finansējumu, kas savukārt nozarei nozīmētu finanšu krahu, informē Latvijas ceļu būvētājs.
Finansējums no iekasētajiem degvielas akcīzes un transportlīdzekļu nodokļu ieņēmumiem jau vairākus gadus pārsniedz labai ceļu uzturēšanai un būvniecībai nepieciešamos normatīvi aprēķinātos līdzekļus. 2012.gadā tie bija 326,93 miljoni latu, taču ceļu nozare no tiem saņēma tikai nepilnus 19%. Lai glābtu nozari no gaidāmās finanšu krīzes, ceļu būves pārstāvji aicinās Dombrovski atbalstīt ierosinājumu Latvijas ceļu būvei un atjaunošanai jau 2014.gadā nodrošināt likumā paredzētos vismaz 60% no finansējuma, kuru veido ceļu lietotāju maksājumi.