Līdz ar likumdošanas grozījumu izsludināšanu Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai vēstuli, kurā norāda uz riskiem, ko grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai. Valsts prezidents atzinis, ka pieņemtās izmaiņas ierobežos lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem.
"Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugs, sasniedzot pat 40% un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Rezultātā būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas valsts nākotnei,” paudis Valsts prezidents.
Otrkārt, Valsts prezidents vēstulē atsaucies uz Latvijas Banku, kas uzskata, ka līdz ar to sašaurināsies jau šobrīd niecīgais kreditēšanas apjoms, lai gan tieši pašlaik Eiropas Centrālā Banka nolēmusi sākt mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas. Tas nozīmē tieši Latvijas tautsaimniecības attīstībai pieejamus finanšu līdzekļus aptuveni 560 miljonu eiro apjomā uz četriem gadiem. „Arī Starptautiskais Valūtas fonds vērsis uzmanību uz šo jautājumu, norādot, ka grozījumi, kas samazinātu hipotekāro aizņēmēju un to galvinieku atbildību ķīlas vērtības apmērā, nozīmē ievērojamu hipotekārās kreditēšanas samazinājumu un procentu likmju kāpumu,” vēstulē piebildis Andris Bērziņš.
Treškārt, Valsts prezidents vēstulē minējis pieredzi atsevišķos Amerikas Savienoto Valstu štatos, kuros ir līdzīgs regulējums. Tā pierāda, ka lielāka kļūst ne tikai aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa (tā var sasniegt 40-50%), bet arī paaugstinās hipotekāra kredīta procentu likmes un kredītu atmaksas disciplīna samazinās aptuveni par trešo daļu.
Saeima atbalstīja ierosinājumu ieviest nolikto atslēgu principu, kas gan būs attiecināms tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.
Tas nozīmē, ka, pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas.
Reaģējot uz pieņemtajiem likuma grozījumiem, lielākā Latvijas mājokļa kredītu izsniedzēja Swedbank apturējusi līguma slēgšanu par iesaistīšanos valsts garantiju programmā ģimenēm mājokļa iegādei. Komercbanka uzskata, ka pieņemtie grozījumi būtiski samazinās ģimeņu iespējas iegādāties jaunu mājokli.
Oktobra sākumā Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nosūtīja vēstuli Bērziņam, aicinot neizsludināt grozījumus Maksātnespējas likumā, uzsverot, ka "nolikto atslēgu princips" būtiski apgrūtinās kredītu pieejamību, īpaši jaunajām ģimenēm, jo augstāka riska dēļ bankām nāksies palielināt obligātās pirmās iemaksas. Turklāt šāds princips ir pretrunā ar citām Latvijas likumu normām.
LKA uzskata, ka šādu grozījumu dēļ kopumā cietīs Latvijas biznesa vides vērtējums, investīciju piesaiste un ekonomiskā attīstība.
