"Mēs strādājam ar sabiedrību, ar cilvēku. Vēsture nav privatizējama, tā pieder sabiedrībai, un mūsu virsuzdevums ir piedāvāt pēc iespējas kvalitatīvāku arheoloģijas produktu," saka Latvijas Vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis.
Šovasar viņš kopā ar Latvijas Universitātes (LU) studentiem strādāja pie arheoloģiskās izpētes Tukuma Sv. Trīsvienības baznīcas apkārtnē, kur atrasti Kurzemes kultūrtelpai piederīgi priekšmeti. Pielietotā arheoloģiskā metodika un zināšanas vēstures pētniekiem ļāvušas atklāt daudz nezināmā un būtiski papildina Tukuma novada viduslaiku un agro jauno laiku stāstu.
Nazis kā brīvības simbols
Ar Rūdolfu Brūzi tiekamies pie Tukuma Sv. Trīsvienības baznīcas, kur arheoloģiskie izrakumi aptver 80 kvadrātmetru lielu teritoriju pie baznīcas ziemeļu un austrumu daļas. Augusta vidū ap baznīcu turpināsies dievnama hidroizolācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūves projekta otrās kārtas būvdarbi, tāpēc arheologiem tika noteikts laiks jūlija vidū, kad pētnieciskie darbi bija jāpabeidz. Tas bija mēnesi ilgs process, kur darbam pēc brīvprātības principiem pievienojās LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti.
Pirmoreiz nokļūstot arheoloģisko izrakuma vietā, kad darbi rit pilnā sparā, klātienes efekts ir gana pārsteidzošs. "Tas ir XVII gadsimta vīrieša apbedījums, novietots tuvu altārim, pēc kristīgās tradīcijas – ar galvu uz rietumiem, lai tad, kad nāk pastarā tiesa, mirušais Kristu redz nākam no austrumiem," paskaidro Rūdolfs, norādot uz vīrieša stilbu kauliem. Kauliņi nu ir ievietoti plastmasas maisiņā, bet turpat pamanāms arī viens no arheologu darbarīkiem, pats primitīvākais – parasta zupas karote, kas nepieciešama kaulu tīrīšanai.
Rūdolfs smej – viņam pašam, pirmoreiz nonākot praksē Zlēku pagasta Gaisiņu viduslaiku kapsētā, reakcija uz atradumiem bijusi līdzīga kā šī raksta autorei – "tāds maziņš šoks". Viņš toreiz kā pirmo atsedzis galvaskausu. Arī šajos izrakumos vīd divi atsegti galvaskausi – viens vecāks, otrs labi saglabājies, ar pilnu zobu formulu. "Šim mirušajam vīrietim varētu būt bijis ap 35–40 gadiem. Dievs dod, lai mūsdienās mums būtu tik labi zobi," ironizē arheologs. Bet tālāk izrakumos varam apskatīt vīrieša skeletu. "Meitenes, tīrot vienu citu skeletu, pie mirušā sāniem atrada nazi. Tā ir viena no rituālajām piedevām. Pēc vienas koncepcijas tiek uzskatīts, ka šis priekšmets utilitāri tiek lietots arī pēc nāves. Cita koncepcija pieļauj, ka mirušā radinieki vēlas asins atriebību – acīmredzot cilvēks aizgājis bojā nedabiskā nāvē. Nazis simbolizē arī sociāli brīvu cilvēku, jo viduslaikos, agrajos jaunajos laikos šajā apkaimē pilsētniekam šāds statuss bija ļoti svarīgs. Līdzīgi kā šodien esam Eiropas Savienības pilsoņi ar ceļošanas brīvību. Nazis ir kā mobilais telefons mūsdienās – sociālais simbols un rīcības brīvības simbols –, ar ko risināt daudzus sadzīves jautājumus," stāsta arheologs.
Viņš parāda, kā XVII gadsimta vīrieša apbedījuma vietā mēra skeleta profilu. Skelets ir labi saglabājies – tas ir nepostīts apbedījums, atrodas tuvu baznīcas altāra daļai, bez apbedījuma piedevām.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!