Viņa informēja, ka uzraudzības ietvaros PTAC izvērtēja Latvijas hipotēkas praksi, piedāvājot patērētājiem reversās nomas pakalpojumu, kura ietvaros sākotnēji piedāvāts nopirkt no patērētāja tam piederošo nekustamo īpašumu, vienlaicīgi noslēdzot arī īslaicīgu (parasti daži mēneši) nomas līgumu (patērētājs var turpināt izmantot attiecīgo īpašumu) un atpakaļpirkuma līgumu, kas dod patērētājam iespēju atpirkt nekustamo īpašumu, bet patērētājam šādā gadījumā jāveic viss maksājums vienā reizē jau pēc dažiem mēnešiem.
PTAC ieskatā lielākoties šādam pakalpojumam patērētāji piekrita, lai iegūtu naudas līdzekļus parādu segšanai, kaut arī viņu maksātspēja nebija pietiekama, lai veiktu nepieciešamos nomas maksājumu un jau pēc dažiem mēnešiem atmaksātu visu summu nekustamā īpašuma izpirkšanai.
PTAC minēja četras galvenās konstatētās negodīgas komercprakses pazīmes.
Tostarp ilgstoši piedāvāti un slēgti reversās nomas līgumi ar tādiem patērētājiem, par kuriem nevarēja būt pārliecība, ka tie tuvākajā laikā sāks saņemt regulārus un pierādāmus ienākumus, lai spētu veikt nomas maksājumus un tuvākajā laikā vai nu atgriezt visu summu vienā maksājumā vai saņemt kredītu nekustamā īpašuma izpirkšanai; patērētāji, kas nespēja savlaicīgi veikt nomas un citus maksājumus vai izpirkt īpašumu, tika pakļauti riskam zaudēt atpakaļpirkuma tiesības, tādējādi zaudējot nekustamo īpašumu, ko iepriekš Latvijas hipotēka no patērētājiem iegādājās par tirgus vērtībai neatbilstoši zemu cenu - pusi no nekustamā īpašuma ātrās realizācijas vērtības jeb zem 35% no nekustamā īpašuma tirgus vērtības.
Tāpat Latvijas hipotēka sniegusi patērētājiem nepilnīgu, neskaidru informāciju par pakalpojuma būtību un tā tiesiskajām sekām, savukārt būtisku informāciju par reversās nomas pakalpojumu slēpusi vai sniegusi to neskaidri, nesaprotami, divdomīgi vai nepiemērotā laikā; lielākoties šāds pakalpojums vērsts uz mazāk aizsargātiem patērētājiem, kuri nonākuši maksātspējas grūtībās, tādēļ augstākminētās prakses iespaidā patērētāji pieņēma vai varēja pieņemt sev neizdevīgus lēmumus, nebūtu pieņēmuši, ja saņemtu atbilstošu informāciju un padomu.
Lēmumā PTAC uzlicis Latvijas hipotēkai noteiktus pienākumus pret patērētājiem, kuriem joprojām ir aktīvi reversās nomas līgumi, tostarp pārskatīt nomas un atpakaļpirkuma līgumu darbības termiņu, piedāvājot patērētāju maksātspējai atbilstošus risinājumus; nosakot nekustamo īpašumu atpakaļpirkuma cenu un/vai aizdevuma summu, rīkoties labā ticībā, atbilstoši iepriekš noslēgtajiem pirkuma līgumiem; maksājumu kavējumu gadījumos piedāvāt pārskatīt veicamo maksājumu grafiku atbilstoši patērētāju finansiālajai situācijai.
PTAC aicina patērētājus gadījumos, kad tiek piedāvāti šāda veida darījumi, tiek piedāvāts veikt izmaiņas jau noslēgtajos līgumos vai rodas grūtības saistībā ar šiem darījumiem, tostarp maksājumu veikšanā, pieprasīt laiku un iespēju saņemt iepriekš līgumu projektus, lai varētu ar tiem iepazīties, un censties nepakļauties spiedienam parakstīt līgumus nekavējoties; lūgt palīdzību juristiem, citiem speciālistiem, piemēram, Juridiskās palīdzības administrācijā, vai kādiem zinošākiem līdzcilvēkiem, lai tie palīdzētu izvērtēt šo darījumu piemērotību un līgumu nosacījumus; nepieciešamības gadījumā konsultēties PTAC.
Ja patērētājiem šāda veida Latvijas hipotēkas darījumu rezultātā jau nodarīts kaitējums, PTAC aicina vērsties tiesā savu tiesību aizsardzībai, izmantojot PTAC lēmumā pausto vērtējumu.
Kompānija Latvijas hipotēka reģistrēta 2008.gadā, un tās pamatkapitāls ir 426 900 eiro, liecina Firmas.lv informācija. Kompānijas īpašnieki ir Edgars Tālums (65%) un Ņikita Gončars (35%). 2018.gadā Latvijas hipotēkas apgrozījums bija 1,701 miljons eiro, bet peļņa - 234 152 eiro.
Šitos vajag likt cietumā
Tas viņiem ir absolūts sīkums