Kopš brīža, kad iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu, noticis viens neveiksmīgs konkurss, viena kandidāta virzīšana bez konkursa. Un šo piektdien atvērtas aploksnes ar 19 pretendentiem, kuri pieteikušies jau otrajā konkursā. Atlasīti astoņi. Starp tiem ir cilvēki no auditorfirmas Deloitte, apsardzes uzņēmuma GRIFS, Latvijas Bankas kā arī bijušais Finanšu policijas pārvaldes direktors Jānis Kalugins un bijusī šīs pašas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova.
Valsts kanceleja 16.jūnijā izsludināja pirmo konkursu uz VID ģenerāldirektora vietu. Meklēja cilvēku ar nevainojamu reputāciju, maģistra grādu, trīs gadu pieredzi vadošā amatā un darbā valsts pārvaldē. Pieteicās 11 no kuriem četri tika otrajā kārtā. Tomēr konkursu apturēja, jaunu nesludināja un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) izlēma bez atlases virzīt amatam Vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu. Viņas dēļ gandrīz krita Valdība, jo koalīcijas partneri iebilda plānam VID vadītāju atrast bez konkursa. Koļegova no kandidēšanas atkāpās pati, kad atklājās viņas neskaidrie darījumi ar brāļa firmu. Šobrīd premjers uzskata, ka, tikai pateicoties iepriekšējam VID vadītāja meklēšanas procesam, izdevies vienoties par algu celšanu dienestā.
Pretēji premjera optimismam, joprojām algas dēļ no dalības konkursā atteikušies daudzi.
"Alga joprojām paliek problemātiskais aspekts, jo personālatlases kompānija uzrunāja vairāk nekā 100 cilvēkus. Un, protams, man ir arī pārskats par to, kādēļ cilvēki atteicās. Top 3 alga joprojām ir viens no apstākļiem. Tas gan ir trešais. Pirmais apstāklis ir politiskais fons, kas sacelts ap iestādi un cilvēkiem nav ticības tam, ka viņiem būs iespēja neatkarīgi darboties. Un otrais – publicitāte. Draugu, radu un bērnu vārdi tiek ienesti publiskajā telpā un ļoti daudzi no privātā sektora nav gatavi nākt," pastāstīja Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Nekā Personīga rīcībā nonākušas ziņas par jaunā konkursa pretendentiem. Starp viņiem arī kādreizējie augsta līmeņa VID strukturu darbinieki – piemēram, agrākā Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova. Viņa no darba VID aizgāja pirms gada, pašlaik praktizē kā juriste un raksta doktora disertāciju par nodokļu krāpšanas problemātiku Latvijā.
Konkursā pieteicies arī bijušais Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča vietnieks Jānis Kalugins. 2008.gadā Kaluginu ieceļ par Vaškeviča pārraudzībā strādājošās Finanšu policijas priekšnieku. Tolaik Kalugins intervijās slavēja Vaškeviču kā cilvēku, kurš esot "daudz darījis, lai mazinātu stagnāciju muitā". Kalugins savu dalību konkursā negrib komentēt. Kaluginu skārusi nesen veiktā amatpersonu rotācija. Viņš no VID Iekšējās audita daļas vadītāja posteņa aizrotēts uz līdzīgu struktūru Iekšlietu ministrijā.
No plašākiem komentāriem atsakās arī Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins. Viņš agrāk bijis Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis AS Nordeka un AS Balta. 2004.gadā sāk darbu Latvijas Bankā - bijis valdes loceklis un atbildējis arī par iepirkumiem.
Nodokļu plānošanas speciālists no auditorfirmas Deloitte Latvia Kaspars Rumba VID vadītāja konkursā pieteicies, jo gribot palīdzēt attīstīt Latvijas tautsaimniecību.
Savukārt Deloitte Latvia nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba pauž, ka galvenais pamudinājums ir tas, ka VID ir pietiekoši liela nozīme tautsaimniecības attīstībā un tuvākajos gados mums ir pietiekoši daudz izaicinājumu, IKP neaug un es ceru, ka izvēršot noteiktas izmaiņas ieņēmumu dienestā Latvijas tautsaimniecība varētu augt straujāk un ilgspējīgāk.
Apsardzes firmas Grifs AG Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs līdz 2008.gadam strādājis apsardzē un arī infocentrā. Šobrīd augstskolā Turība tiesību zinātņu katedrā pasniedz priekšmetu par drošības tehniskajiem līdzekļiem un objektu drošību.
Savukārt Ilze Cīrule grib izmainīt VID darbu un tam palīdzēšot viņas līdzšinējā pieredze apdrošināšanas kompānijās Balta un Gjensidige Baltija.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss pieteicies konkursā, jo jūtot lepnumu par savu valsti. Viņš gan apzinoties, ka citi kandidāti būšot par viņu spēcīgāki.
Uz VID ģenerāldirektora amatu kandidē arī Mārtiņš Liberts, par kura iepriekšējo pieredzi plašāku ziņu nav.
Otrā konkursa kārta ar padziļinātām intervijām sāksies jaunnedēļ. Kandidātus vērtēs arī drošības iestādes.
Ar jaunā VID ģenerāldirektora atrašanu vien būs par maz, lai dienesta darbu strauji uzlabotu. Zaļo zemnieku vadītā Finanšu ministrija un Vienotības politiķi joprojām strīdas, vai VID iekšējās drošības dienestu pakļaut ministram, vai tomēr VID vadītājam. Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka vislielākās neskaidrības ir ar iecerēto Finanšu un Muitas policiju apvienošanu.
"Vēl nav galīgs lēmums pieņemt ne par iekšējās drošības daļas piekritību. Kas viņu uzraudzīs. Tas ir būtisks jautājums. Un tieši tā pat – kā tiks turpmāk organizēts darbs. Es, piemēram, neesmu nevienu koncepciju redzējis kā izpaudīsies darbs, kad tiks apvienotas Finanšu un Muitas policijas. Jo fiziski salikt kopā – tas pēc būtības neko nemaina. Kādas būs reorganizācijas. Kādas būs iekšējās strukturālās pārmaiņas. Bet, lai par to runātu – ir jāredz šī koncepcija. Es viņu neesmu redzējis," atzīst ģenerālprokurors.