Turklāt "ģenerāļi" gandrīz vienmēr iziet tīrām rokām, pat ja zemākos līmeņos rodas problēmas.Kāda Valsts darba inspekcijas (VDI) pārbaudes lieta labi parāda, kā nauda "izkūp", pirms nonāk līdz celtniekiem. Kādas vārdā nesauktas pašvaldības būvniecības iepirkumā uzvar firma X par 102,7 tūkstošiem latu. Tajā pašā dienā būvnieks X noslēdz līgumu ar apakšnieku Y par tiem pašiem darbiem, bet jau par 100 tūkstošiem. Y vēlāk paņem zem sevis vēl firmu Z par 77,3 tūkstošiem. Rezultātā - piektdaļa naudas paliek starpniekiem, bet celtniekiem nepietiek algām. To, ka visai bieži īstie strādnieki naudu nesaņem, apstiprina Rīgas domes īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR). "Tā ideja, ka tev vajadzētu "uzmest" apakšuzņēmēju, parādās jau kontroltāmēs. Un tie cilvēki, kas nāk strādāt pie ģenerāluzņēmējiem, nāk kā ķīlnieki," skaidro Burovs. Viņš gan izvairās uzskaitīt firmas, ar kurām problēmas ir visbiežāk, un taisnojas, ka likums neļauj pašvaldībai ierobežot apakšnieku skaitu. No būvniecības nozares VDI pērn saņēma 800 sūdzības, raksturīgākās – nav samaksāts. Taču lietu izskatīšanu apgrūtina fakts, ka celtnieki bieži nezina, pie kā viņi strādā – līgumu nav uz rokas vai nav vispār. Puslīdz droši par solīto var būt tikai ģenerāluzņēmēja darbinieki. Apakšuzņēmēji nemaksāšanu parasti attaisno ar to, ka nav saņēmuši naudu no virsuzņēmēja, turklāt ģenerāluzņēmēji cenšas atrast iespējas pārskaitīt mazāk – uzliek sodus par darba drošības pārkāpumiem, neiekļaušanos termiņos, sliktu kvalitāti. Bez algas palikušajiem vienīgais mierinājums ir atriebība. Bieži tiek sabojāts pašu celtais vai veiktas pat krimināla rakstura darbības. Celtnieku vidū valda pārliecība, ka ugunsgrēks uz sabrukušās Zolitūdes Maxima jumta veikala būvniecības laikā un degšana kompleksā Baltais vējš ir kompānijas Re&Re sodīšana, jo strādnieki palikuši bez solītā. "Mums tiešu pierādījumu nav. Neviens nav noķerts pie rokas, bet zināmas konsekvences mēs varam vilkt un tas tā varētu būt," abu dedzināšanu saistību ar apakšnieku neapmierinātību sliecas apstiprināt Re&Re līdzīpašnieks Didzis Putniņš. Lielos objektos apakšuzņēmēju skaits pārsniedz simtu. Par to, ka ģenerāluzņēmējiem šādos projektos vadīšana pieklibo, liecina, piemēram, Gaismas pils būvuzrauga Karlosa Reparaza novērotais, ko viņš 2011.gadā aprakstījis ziņojumā Kultūras ministrijai. "Izskatās, ka apakšuzņēmēji strādā neatkarīgi viens no otra un bez ārējas koordinācijas. Piemēram, ir veikti jumta enkuru remontdarbi vietās, kur ēkas iekšpusē ir bojāts betona pārsegums," raksta būvuzraugs. Vairāki de facto aptaujātie sistēmas nesakārtotībā vaino zemākās cenas kritēriju publiskos iepirkumos. Tas noved pie tā, ka taupīšana notiek uz materiāliem un algām. Iepirkumu uzraudzības birojā tam nepiekrīt – uz apakšnieku rēķina tiek kompensēti "nereāli zemas cenas" piedāvājumi, kas pasūtītājiem būtu jāmāk atšķirot. Nozares pārstāvji skeptiski izsakās arī par topošā būvniecības likuma spēju lauzt strādniekiem nelabvēlīgo apakšnieku sistēmu. Lielākas cerības tiek liktas uz janvārī pieņemto Eiropas Savienības direktīvu, kas mudinās lielus būvniecības iepirkumus dalīt daļās un ļaus veidot "melnos sarakstus". Taču direktīvas iedzīvināšana var prasīt divus gadus.
Raidījums: Celtnieku uzmešanu ierēķina jau būvdarbu tāmēs
Sacensība par zemāko cenu būvniecības iepirkumos bieži vien nozīmē, ka celtnieku apkrāpšanu ierēķina jau sākotnējās darbu tāmēs, ziņo LTV raidījums de facto. Algu nemaksāšana iespējama, pateicoties necaurspīdīgai apakšuzņēmēju sistēmai. No šādas prakses mēdz ciest arī ģenerāluzņēmēji, bet mazāk par pašiem celtniekiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.