Dabasgāzes kompānijas akcionāru sastāvs nav mainījies, kopš pretrunīgi vērtētās uzņēmuma privatizācijas 90. gadu beigās. 47,23% pieder Vācijas kompānijai E.ON. 34% ir AAS Gazprom īpašumā, bet SIA Itera Latvija pārvalda 16%. Taču aizvien skaļākas kļūst ziņas par to, ka vācieši plāno ne tikai pārdot savas daļas uzņēmumā Latvijas Gāze, bet pamest visu Baltijas tirgu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) raidījumam de facto apstiprina, ka "valdība šādam pavērsienam ir gatava. Mēs valdībā esam šādu jautājumu skatījuši par to, kādi varētu būt rīcības scenāriji gadījumā, ja tas tiešām tiktu oficiāli pieteikts mums kā akcionāram un kā Latvijas valdībai."
Līdzīgi notikumi bijuši arī kaimiņvalstī. Lietuvas enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs de facto norāda: "Mēs esam informēti par E.ON plāniem ne tikai Lietuvā, bet visā reģionā. Mēs esam uzsākuši diskusiju, bet es neesmu gatavs atklāt mūsu sarunu detaļas." Publiska paziņojuma no E.ON puses joprojām nav. Taču apkopotās publikācijas par E.ON pēdējo gadu darījumiem apliecina, ka Vācijas kompānijas vārds daudz biežāk minēts par daļu pārdošanu Eiropas uzņēmumos, bet daudz retāk pērkot kompānijas.
E.ON komentārs de facto līdzīgi kā medijiem Lietuvā ir skops: "Paldies par Jūsu interesi! Jūs saprotat, ka mēs to nevaram komentēt."
Taču brīdī, kad apstiprināsies informācija par E.ON vēlmi pamest Baltijas tirgu, gaidāmas karstākās diskusijas par to, kas stāsies viņu vietā. Šā gada pirmais pusgads Latvijas Gāzei uzskatāms par veiksmīgu. Gūta 7,6 miljonu latu liela peļņa, kas ir teju par trešdaļu vairāk nekā attiecīgā laika posmā pērn. Jāņem gan vērā, ka gāzes tirgu sagaida reformas. Tāpat dabasgāzes patēriņa apjoms pēdējos gados krītas. Taču tiem investoriem, kas necer uz milzu atdevi nākotnē, Latvijas Gāze būtu gana pievilcīgs guvums. Biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa – Melalksne, komentējot Latvijas Gāzes darbību, norāda: "Finanšu rezultāti, protams, Latvijas Gāzei ir ļoti labi. Uzņēmums regulāri maksā dividendes. Tas ir viens no tiem uzņēmumiem, kurš jau vairāku gadu garumā savus akcionārus ir regulāri iepriecinājis ar ļoti devīgām dividendēm."
Taču, pirmkārt, lēmums būtu jāpieņem valdībai. Latvijas valstij Latvijas Gāzē ir pirmpirkuma tiesības. Kaut vai tikai aptuveni aprēķini liecina, ka E.ON īpašumā esošo daļu vērtība mērāmā desmitos miljonu latu. Līdz ar to skaidrs, ka valdībai ļoti grūti šādu lēmumu būtu paskaidrot sabiedrībai. Daļai joprojām spilgtā atmiņā ir notikušais Latvijas Gāzes privatizācijas process.
Nākamie, kas varētu vēlēties nostiprināt savu ietekmi uzņēmumā, ir Itera un Gazprom. Tikmēr Pavļuts uzskata, ka "šobrīd izdarīt kaut kādus secinājumus par Gazprom ietekmes palielināšanos būt absolūti pārsteidzīgi". Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Gatis Ābele pieļauj: "Tas politiski būtu ārkārtīgi riskants gājiens enerģētikas sistēmā un Latvijas tautsaimniecībā kopumā. Taču to nevar izslēgt. No otras puses mūsu cerība ir, ka Ekonomikas ministrija pietiekami aktīvi virzīs Eiropas Savienības Trešās enerģētikas paketes reformas, lai šādu situāciju izslēgtu."
Mērķis ir liberalizēt gāzes sektoru un veicināt konkurenci uzņēmumu starpā. Tas nozīmē, ka jānodala gāzes piegādātāju no cauruļvadu sistēmas uzturētāja. Lietuva pirmos soļus ir spērusi. Vasarā gāzes kompānijas Lietuvos Dujos reorganizācijas rezultātā izveidoja Amber Grid, kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvades pakalpojumiem. Tāpat kā Lietuvos Dujos arī Amber Grid daļas pieder gan Vācijas E.ON, gan Krievijas Gazprom un Lietuvas Enerģētikas ministrijai. Lai pildītu Eiropas Savienības prasības, krieviem un vāciešiem no Amber Grid jāaiziet. Neverovičs: "Saskaņā ar likumu pašreizējiem Amber Grid īpašniekiem jāpārdod savas daļas uzņēmumiem, kas nav saistīti ar gāzes ražošanu un tirdzniecību. Pretējā gadījumā viņi zaudēs kontroli pār kompāniju. Šobrīd šis nav jautājums Lietuvas valdībai. Mēs no savas puses esam ieinteresēti, lai ir neatkarīgs gāzes pārvades sistēmas operators."
Līdzīgs piemērs sagaida Latviju. Taču pagaidām Latvijas Gāzes pārstāvji atsaucas uz privatizācijas līguma nosacījumiem, kas atļauj uzņēmumam vēl trīs gadus atrasties monopolstāvoklī. Taču tas nav mūžīgs. Papildu nosacījumi tirgū nav vēlami nevienam no līdzšinējiem Latvijas Gāzes akcionāriem. Ja pieņemam, ka E.ON šis tirgus kļuvis nepievilcīgs, tad Gazprom pārstāvji un Krievijas augstākās amatpersonas ne reizi vien raidījušas kritiskus vārdus Eiropas Savienības virzienā. Arī šonedēļ Gazprom pārstāvji atteicās no sarunas ar de facto. Tādā veidā, visticamāk, cenšoties arī izvairīties no šī temata aktualizēšanas sabiedrībā. Tikmēr Latvijas Gāzes pārstāvji uzsver, ka uzņēmuma sadalīšanas rezultātā tieši patērētājiem būs jāmaksā par gāzi dārgāk. Tajā pašā laikā citi aprēķini liecina, ka Latvijas patērētāji par gāzi pārmaksājuši 255 miljonus latu tikai tāpēc, ka kopš 2010. gada reforma atlikta un dabasgāzes piegādēm nav alternatīvu. Turklāt vilcināšanās var nepatikt arī Eiropas Komisijai.