Gan Eiropā, gan arī Latvijas valdībā vienota viedokļa par nodokli nav. Premjers iesaka to ieviest tikai visām Eiropas valstīm kopā, Ekonomikas ministrija ir pret to, jo nodoklis varot atbaidīt e-komercijas uzņēmējus.
Uzņēmumu apgrozījumu, peļņu un nomaksātos nodokļus par, piemēram, apģērbu, ēdienu, ko pērkam veikalā, var vienkārši uzskaitīt, jo veikals strādā konkrētā valstī un ievēro tās likumus un nodokļu sistēmu. Bet pēdējos gadus liela daļa darījumu notiek internetā, kur valstu robežu un regulācijas nav.
ASV digitālie milži konkurē ar tradicionālajiem uzņēmējiem, kuriem noteikumi ir pavisam citi, un viņi šajā negodīgajā konkurencē zaudē.
Apple, Facebook, Microsoft, Dell, Google un Oracle izvēlējušies biznesu reģistrēt Īrijā, jo tur ir viszemākie nodokļi. Netflix - Nīderlandē, Spotify - Zviedrijā, Amazon - Luksemburgā. Savus pakalpojumus piedāvā visā Eiropā. Nodokļus tās maksā vienā valstī, lai gan bizness darbojas visās. Tāpēc Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija un OECD prasa meklēt risinājumus kā šādu kompāniju peļņu aplikt ar nodokļiem.
Par digitālo nodokli spriež Lielbritānijā, Austrijā, Itālijā, Čehijā, Slovēnijā. Igaunijas Mediju uzņēmumu asociācija jau vērsusies Finanšu ministrijā ar ierosinājumu ieviest digitālo nodokli 3-5% apmērā jau pirms 2021. gada budžeta pieņemšanas.
Nodoklis jau ir ieviests Francijā. Prezidenta Emanuela Makrona pieteiktajai cīņai, lai aizsargātu vietējo tirgu un ražotājus, atbildēja ASV, draudot ieviest 100% nodokli Francijas sieriem, kosmētikai, rokassomiņām un šampanietim.
Lai Francija, Latvija vai jebkura cita valsts varētu ieviest jauno nodokli - no uzņēmumiem būtu jāsaņem informācija, cik šīs kompānijas katrā no valstīm nopelna. Uz to Google, Facebook un pārējie atbild, ka šādas ziņas viņi nesniegs.
Facebook un Google naudu pelna, izvietojot reklāmas. Pakalpojumu izmanto gan mazie mājražotāji, gan lielās reklāmas aģentūras. Cik daudz naudas Latvijā strādājošie uzņēmumi šādi pārskaita Facebook un Google, nav zināms. To vajadzētu redzēt Valsts ieņēmumu dienestam (VID), bet tās vadība un arī Finanšu Ministrija neuzskata, ka runa ir par lielām summām, tāpēc par to uztraukties neesot vērts.
Neoficiālās ziņas gan par šo neizpētīto tirgus daļu rāda, ka runa ir par desmitiem miljonu eiro vai pat vairāk.
Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektore, skaidro: "Es nedomāju, ka kāds Latvijas uzņēmums slēgtu miljoniem lielus kontraktus ar Facebook. Diez vai. Vai jūs paši tam ticētu? Es domāju, ka tā nav."
Cits viedoklis gan ir portāla Delfi valdes priekšsēdētājam Konstantīnam Kuzikovam: "Pēc maniem datiem, ja mēs runājam par 2018.gadu, tad gan Facebook, gan Google - kopīga summa, ko Latvijas uzņēmēji viņiem samaksāja, ir tuvu simts miljoniem. Tas ir lielāks nekā reklāmas tirgus."
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) gan norāda, ka, lai arī summa ir liela, Ekonomikas ministrija nevēlas virzīties uz summas aplikšanu ar nodokļiem, to skaidrojot ar vēlmi attīstīt digitalizācijas procesus Latvijā. "Mēs no Ekonomikas ministrijas puses virzām dažādus projektus, kas ir saistīti ar digitalizāciju. Bet, ja mēs uzliksim ierobežojumus, tas noteikti sākotnējā stadijā var nobremzēt ekonomikas attīstību," skaidro Nemiro.
Latvijas mediji naudu pelna no vietējiem reklāmdevējiem. Tas ļauj algot žurnālistus un veidot saturu latviešu valodā, bet šobrīd mediju vide transformējas - liela daļa reklāmas un ar to pirkšanu saistītā nauda pa tiešo aiziet Facebook un Google. Šīs platformas, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk lietotāju reklāmām, izmanto arī mediju radīto saturu, par ko šīs kompānijas nemaksā. Tas rosinājis diskusijas par digitālo nodokli, ko varētu novirzīt Latvijas žurnālistu darba uzlabošanai.
Starpnieki sadarbībai ar Facebook Baltijā ir kompānijas Httpool. Firmas īpašnieks slovāku izcelsmes Apvienotajos Arābu Emirātos dzīvojošs uzņēmējs "noslēpies" aiz vairākām ofšoru kompānijām. Httpool izveidojuši birojus Baltijas valstīs.
Baltijas valstīs šādu uzņēmumu, kas, klusu strādājot, apgroza miljonus ir daudz. Arnis Ozols, Httpool Baltics vadītājs, uzskata, ka nodokļa ieviešana ir novecojusi domāšana, tā vietā medijiem būtu jāpieņem jaunie spēles noteikumi un pašiem ātrāk jāspēj mainīties. "Analoģijās runājot, septiņdesmitajos gados auto industrijā ASV bija krīze, kad pēkšņi cilvēki vairs nepirka lielas automašīnas. Un ko darīja autoražotāji - viņi domāju, pagaidīsim kādu laiku un tad jau gan atgriezīsies pie mūsu lielajām mašīnām. Tā vietā cilvēki sāka izvēlēties mazās japāņu mašīnas. Es domāju, ka ir līdzīgi šeit - auditorija no lieliem ekrāniem ir aizmigrējusi uz mobilo vidi, prom no televīzijas, arī no datoriem, un mediji šobrīd nav adoptējušies realitātei."
Lielo korporāciju finanšu dati uzrāda pasakainus apgrozījumus un peļņu, bet, pēc OECD ziņām, pēdējo 19 gadu laikā pasaulē pretēji digitālajam progresam, šajā jomā nomaksāto nodokļu apjoms ir tikai krities. Kā uzskata portāla Delfi valdes priekšsēdētājs - ja mediju joma nesaņems pienācīgu atbalstu, tad tik mazā un no globāliem satricinājumiem neaizsargātā vidē kā Latvijā izdzīvos tikai daži. Digitālais nodoklis varētu būt viens no risinājumiem.
Nekā Personīga lūdza Valsts ieņēmumu dienestam datus par to, cik PVN deklarēts par Latvijā reģistrētu firmu darījumiem ar Google un Facebook. VID atbildēja, ka "minētie uzņēmumi nav Latvijas Republikas nodokļu maksātāji un Valsts ieņēmumu dienestā nesniedz nodokļu pārskatus".
Gaidam aprēķinus
Simtiem miljonu jau aizgājuši!
TTT