Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Raidījums: Politiķi aiz slēgtām durvīm nolēmuši Nacionālo koncertzāli būvēt uz privātas zemes

Koalīcijas partijas vienojušās, ka koncertzāli Rīgā būvēs uz privātas zemes, kuru pēc tam pamazām atpirks. Plāns sakrīt ar ierosinājumu, ko pirms nepilna gada Kultūras ministrijai piedāvāja Andra Šķēles ģimenes uzņēmums, vēsta raidījums Nekā personīga.

Starptautiska mēroga akustiskās koncertzāles būvēšana Rīgā ir 15 gadus vecs sapnis. Pēdējos gados reģionos saceltās koncertzāles ir mazas un ekspertu vērtējumā tām ir problēmas ar akustiku, skaidro raidījums. Rīgā neviena no labi skanošajām zālēm nevar uzņemt liela sastāva simfonisko orķestri un vairāk par dažiem simtiem skatītāju, bet mūziķi tur strādā sliktos apstākļos.

Treknajos gados izplānotais 120 miljonu eiro vērtais koncertzāles projekts uz AB dambja pagājušajā gadā atzīts par pārāk dārgu. Labākas valsts zemes neesot atrodamas, arī naudas celtniecībai nav. Kultūras ministrija koncertzāles būvniecībai iepriekš arī apsvērusi Torņakalnu un Skanstes rajonu. Visiem trim variantiem varēja dabūt nelielu finansējumu no Eiropas Savienības. Pārējo Kultūras ministrija gribēja iegūt publiskajā privātajā partnerībā. Tas nozīmētu, ka koncertzāli uzceļ privāts uzņēmums, bet valsts to atpērk.

Analizēt privāto partnerību KM 2017. gadā noalgoja auditorus PricewaterhouseCoopers.

Viņu secinājumi bija skarbi – būvēt tikai uz valstij piederošas zemes, jo no viena privātā partnera pirkt gan zemi, gan ēku, gan koncertzāles apsaimniekošanu ir pārāk necaurspīdīgi un starptautiskā praksē nekas tamlīdzīgs arī neesot darīts.

KM vēlas, lai koncertzāle būtu centrā. Atmesta ideja par Rīgas domei piederošo AB dambi un Kongresu namu. Citu pašvaldības vai valsts zemes variantu neesot. Pagājušā pavasarī KM vērsās uzņēmums Privāto aktīvu pārvalde. Tā ir ekspolitiķa Šķēles ģimenei piederoša firma, kas piedāvāja valstij uzdāvināt zemi Andrejostā koncertzāles būvniecībai. Jūnijā viņu piedāvājums mainījās – uzņēmums bija atradis būvnieku no Francijas un piedāvāja paši koncertzāli arī uzbūvēt.

Jūlijā amatā stājās jaunais kultūras ministrs. Trīs dienas pēc Naura Puntuļa (NA) kļūšanas par kultūras ministru koalīcijas partijas nāca kopā, lai virzītu koncertzāles projektu. To nosauca par koncertzāles attīstības komiteju. Uzklausīja Šķēles uzņēmumu un firmu Merks, kas piedāvā zemi Skanstes ielā. Komiteja decembrī vienojusies, ka koncertzāli cels uz privātas zemes. 

"Par koncertzāli maksāsim mirklī, kad koncertzāle būs gatava. Otrs iemesls, par ko mēs daudz esam runājuši, ir jāizbeidz vienreiz tā pelnu kaisīšana uz galvas un jāmaina šī situācija, ka visur citur Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā publiskā privātā partnerība ir veiksmīgs modelis un pie mums Latvijā tas nevar būt veiksmīgs un nefunkcionē," lēmumu skaidroja Puntulis.

Lai būvētu par privātu naudu, tas nav obligāti jādara uz privātas zemes. Pēkšņa izlemšana par labu privātai zemei rada aizdomas par Šķēles Andrejostas projekta lobēšanu, jo viņa uzņēmums valsti cenšas pārliecināt visaktīvāk. 

PricewaterhouseCoopers kritiskie secinājumi par publisko privāto partnerību politiķus neapturēja. Kultūras ministrija novembrī pasūtīja citu atzinumu no juristu biroja BDO Law. 

10 dienu laikā viņi secināja, ka koncertzāle jābūvē uz privātas zemes, un būvnieks jāizvēlas, izmantojot "dialogu".

Lai būtu lielāka privāto partneru interese par koncertzāles būvniecību, projektā paredzētas arī telpas konferencēm. Tāpēc lemšanā iesaistīta arī Ekonomikas ministrija. Līdz marta vidum tās pakļautībā esošā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izvēlēsies firmu, kas rēķinās ēkas vajadzīgos parametrus. Ekonomikas ministrijai konferenču centra būvniecība gan vairs nav svarīga, jo šobrīd jaunas telpas konferencēm top Krasta ielā.

Lēmums koncertzāli būvēt uz privātas zemes pieņemts tādēļ, ka valstij neesot atbilstošu īpašumu. Nekā personīga norāda, ka tas neatbilst patiesībai, jo Valsts nekustamie īpašumi atraduši četras piemērotas vietas. Viena no vietām ir Zaķusalā, taču tur zeme iznomāta privātam uzņēmumam līdz pat 2058. gadam. 

Konferenču centra būvniecībai Aigara Kalvīša valdība zemi gandrīz uzdāvināja firmai Biznesa centrs Zaķusala, tā pieder Kalvīša padomniekam Vasīlijam Meļņikam. Par zemes nomu valstij gadā samaksā 2,8 tūkstošus eiro un vēl tikpat – nekustamā īpašuma nodoklī. Visu līguma 50 gadu laikā par iznomātajiem 2,5 hektāriem zemes valsts saņems 142 tūkstošus eiro. Tieši ilgtermiņa nomas līgums ir iemesls, kāpēc šo vietu koncertzālei pat neapsvēra.

Kultūras ministrija neinteresējās, vai ir iespējams tikt pie zemes Zaķusalā. Raidījumā gan norāda, ka nomas līguma laušana nebūtu ne sarežģīta, ne dārga. 

Top komentāri

reptilis
r
Murgs turpinās....:(((
tomēr
t
ļoti labi, ka žurnālisti reiz sāk rakstīt-kas reāli LV pieņem lēmumus. Ne valdība, bet koalicija...
Grosbaha
G
Latvijā nekas caurspīdīgs nemēdz būt,tikai tad,kad ASV pakrata pātagu,shēmotāji,šeptētāji,apkāsēji sarosās un meklē pamperus. Jau tagad paredzu,ka tauta kārtējo reizi tiks apkāsta,jo Šķēles banda rosās.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bankas palīdzība vai pelnīšanas shēma?(4)

Tūlītēja naudas plūsmas uzlabošanās, banka saņem pircēju maksājumus un seko tiem līdzi, par nodrošinājumu kalpo finansētie rēķini – šādi a/s Swedbank savā mājaslapā reklamē tās piedāvātos faktorin...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas