ZZS neredz pamatu savu ministru maiņai

Valdības restarts, jūsuprāt, nu jau ir nenovēršams?

Ja mēs tēlaini salīdzinātu esošo valdību ar automašīnu, tad katrai mašīnai pienāk brīdis – vai nu to norakstīt lūžņos, vai veikt kapitālremontu, vai vienkārši veikt apkopi. Nezinu, cik šāds salīdzinājums korekts, bet, ja tā salīdzina, tad šī valdība ir vēl gana jauna, bet visi signāli rāda, ka viena otra detaļa vai nopietns darbības mezgls varbūt nestrādā īsti, kā vajag, un kā jebkurā funkcionējošā mehānismā ir pienācis laiks veikt kādas darbības. Tā ka šādām sarunām ir pamats, jautājums tikai, kad to darīt un kādā apmērā, un jāsaprot, vai tas mehānisms pēc tam strādās labāk. Tas ir ļoti precīzi jāsaprot tam mašīnas vadītājam – Vienotībai un premjerei. Jo mēs redzam, ka ne vienmēr viss izdodas tā, kā vajadzētu.

Ciniski runājot, visi koalīcijas partneri sāk saprast, ka atsevišķu – ne pašu partijas – ministru ilgstoša publiska kritika sāk sist jau pa visiem valdības partneriem? Tur tas iemesls sajūtai, ka valdībā vajadzīgs remonts? 

Protams, bažas – un es neteiktu nemiers, bet pārdomas iekšienē ir. Bet ir arī tādi darbi un situācijas, kur liec ministru, kādu gribi, tā problēma nav tik vienkārši risināma un, kā mēs zinām, ir saistīta vairāk ar naudas trūkumu. Jautājums tikai, cik esošā ministrijas vadība prot esošos līdzekļus racionāli pārvaldīt, cik prot sabiedrībai šo visu situāciju izskaidrot, dot precīzu informāciju, varbūt skaidri un atklāti pasakot, ka ar esošajiem resursiem vienu vai otru lietu izdarīt nespēj. Runa, protams, ir par vienu konkrēti lietu – Rail Baltica projektu. Nu, nevar būvēt gaisa pilis un domāt par milzīgu būvniecību, ja vienkārši fiziski to līdzekļu nav. Es negribu būt tagad tas, kurš pasaka, ka [satiksmes ministrs Kaspars] Briškens pie visa ir vainīgs un galīgi neko nesaprot, nevar vai negrib izdarīt, bet skaidrs, ka tieši šis jautājums ir tas, kas rada nemieru arī premjeres partijā.