25 gadus vecajai sievietei jau agrā bērnībā konstatēts osteomielīts jeb kaula iekaisums, ko tautā dēvē par kaulu puvi. Viss sācies, kad viņa piecu gadu vecumā ar spēcīgām sāpēm rokā un augstu temperatūru nonākusi Bērnu slimnīcā, kur atklāts augšdelma kaula iekaisums un sākta ārstēšana ar antibiotikām. Diemžēl turpmākajos gados meitene osteomielīta uzliesmojumu dēļ šajā ārstniecības iestādē kļuvusi par biežu viesi.
Slimnīcā skaidroja, ka iekaisums ārstēts ar antibiotikām, kā arī veiktas vairākas operācijas, kuru gaitā noskrāpētas iekaisuma skartās kaula zonas. Tomēr rezultāts vienmēr bijis vienāds - slimība uz laiku pierimusi, bet pēc laika atgriezusies ar jaunu sparu.
Pagāja vairāki gadi un ārsti sāka runāt, ka slimība pārgājusi hroniskā formā un izārstēt to nav iespējams. "Man ieteica dzīvot tālāk un baudīt dzīvi," piebilda sieviete. Tomēr sadzīvot ar slimības izraisīto diskomfortu bijis ļoti grūti. Sievieti periodiski mocījušas sāpes, ko viņa centusies nomākt ar pretsāpju zālēm. Iekaisuma skartajā rokā trūcis spēka un bijušas traucētas tās funkcijas – sieviete roku nav varējusi ne pilnībā iztaisnot, ne līdz galam saliekt. Īpaši grūti klājies, kad jaunā sieviete kļuvusi par māmiņu un bijis jāauklē mazulis.
Meklējot kādu risinājumu savai problēmai, sieviete bijusi uz konsultāciju pie ļoti daudziem speciālistiem dažādās ārstniecības iestādēs, taču visur saņēmusi vienu atbildi – diemžēl izārstēt slimību nav iespējams. Visbeidzot viņa nonākusi pie Mikroķirurģijas centra speciālista Ulda Krustiņa, kurš apsolījis palīdzēt.
Viņš skaidroja, ka sievietei noteikti bija jāpalīdz, pretējā gadījumā slimība progresētu un viss beigtos ar rokas amputāciju. Turklāt hroniska osteomielīta ietekmē var attīstīties ļaundabīgs audzējs, kas apdraudētu jaunās māmiņas dzīvību. "Sapratu - lai arī risinājums nebūs vienkāršs, mēs noteikti varam kaut ko izdomāt," uzsvēra Krustiņš, kurš specializējies dažādu rokas kaulu patoloģiju ārstēšanā.
Ārstu konsīlijā tika izlemts izņemt baktēriju "saēsto" augšdelma kaulu, kas bija infekcijas perēklis, un aizvietot to ar kopā savienotiem mazā apakšstilba kaula un iegurņa kaula fragmentiem. Sarežģīto operāciju veica trīs ārstu komandas. Kamēr viena komanda izņēma bojāto augšdelma kaulu, pārējās divas sagatavoja kaulu transplantātus no sievietes apakšstilba un iegurņa.
Pēc tam kaulu transplantāti tika saskrūvēti kopā un ievietoti izņemtā augšdelma kaula vietā. "Kauli tika pārstādīti kopā ar asinsvadiem, lai tie tiktu apasiņoti un paliktu dzīvi," skaidroja Krustiņš, piebilstot, ka pārstādīto kaulu trūkumu sieviete neizjutīs, jo tie organismā neveic nekādas būtiskas funkcijas.
RAKUS norādīja, ka operācijā piedalījās četri mikroķirurgi - Krustiņš, Dzintars Ozols, Jānis Zariņš un Ervīns Lavrinovičs, kā arī citi mediķi. Pateicoties tik daudzu speciālistu iesaistei un komandas darbam, sarežģīto operāciju izdevās veikt piecās stundās. Vienai ārstu komandai tās veikšana prasītu vismaz astoņas stundas. Slimnīcā norādīja, ja sievietei radikālā operācija netiktu veikta, agrāk vai vēlāk roku nāktos amputēt.
Kopš operācijas ir pagājušas vien divas nedēļas, taču pacientes rokas kustību apjoms jau ir lielāks nekā pirms operācijas. Sieviete roku var pilnībā iztaisnot, tomēr saliekt līdz galam to pagaidām traucē tūska. Priekšā vēl ilgstoša rokas vingrināšana, taču sieviete jau tagad jūtas laimīga.
...
DIEVS SVETI ARSTUS!!!
heh