Pirms sestdien notiekošās tautas nobalsošanas bija ļoti daudz aicinājumu vēlētājiem būt aktīviem un piedalīties referendumā par divvalodību Latvijā. Stundas laikā līdz plkst.8 referendumā par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusu krievu valodai, piedalījušies 25 191 jeb 1,63% no kopumā 1 545 166 vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati no iecirkņiem Latvijā.
"Nāk balsot arī tādi cilvēki, kas iepriekš vēlēšanās nekad nav piedalījušies," aģentūrai BNS pastāstīja Rēzeknes novada Rogovkas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Aivars Šķesters.
Iecirknī rīta pusē veidojās arī nelielas rindas, un Šķesters aktivitāti raksturoja kā lielu. Viņš vēlēšanu iecirkņa komisiju vada ne pirmo reizi, un Rogovkā tik liela balsotāju aktivitāte nekad iepriekš neesot novērota. Nekādu incidentu līdz šim nav bijis, un balsotājiem ir skaidrs, kā aizpildīt balsošanas zīmes, jo jautājumus par to vēlēšanu komisijas darbinieki nesaņem.
Arī vēlēšanu iecirknī Imantā, Rīgā, tā vadītājs Jānis Matuzels aģentūrai BNS norādīja, ka darbinieki novērojuši, ka šajā tautas nobalsošanā piedalās pilsoņi, kuriem nav atzīmju pasē par piedalīšanos citās politiskajās norisēs.
"Uz šo referendumu ir ieradušies cilvēki, kuri, spriežot pēc zīmogu neesamības pasēs, iepriekš nav izrādījuši interesi par politiskajām norisēm," atzina Matuzels.
Arī viņš sacīja, ka cilvēkiem jautājums esot skaidrs, lai gan iepriekš tika pieļauts, ka vēlētājiem varētu sajukt atbilžu varianti.
Cita iecirkņa Imantā vadītāja Mairita Vaļuna informēja, ka jau no agra rīta pie iecirkņa pulcējas cilvēki, ko viņa iepriekšējās reizēs nebija novērojusi. Pie iecirkņa Imantā dežurē arī policijas pārstāvis, kurš aģentūrai BNS pastāstīja, ka nekādi konflikti nav novēroti un nav novērota arī aģitācija, ko aizliedz likums.
"Policista klātbūtne jau vien cilvēkos samazina vēlmi veikt kādas aizliegtas darbības," minēja Viļuma.
Tautas nobalsošanai ir nodoti Satversmes grozījumi, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.