Siguldas šosejas malā esošā Sēnīte pašlaik stāv tukša un pamesta. Par padomju laika ēkas iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā sākotnēji vienprātības nebija. Iekļaušanas atbalstītāji un pretinieki bijuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), iekļaušanai pretojušies Sēnītes saimnieki.
Tagad ir panākts kompromiss un aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta daļa Sēnītes ēku.
"Mēs esam iekļāvuši tieši tikai to senāko daļu, ko 1967.gadā atklāja un kuras projekta autors ir Linards Skuja," stāstīja VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris. Jaunākās daļas vairs nav tik nozīmīgas, un tās arī nav iekļautas.
Sēnītes senākā daļa ir ēka ar cilindrisko jumtu. Tā kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru un arhitektu skatījumā ir unikāla padomju laika arhitektūras liecība, tāpēc to nolemts saglabāt.
Savukārt ilggadējie ēkas saimnieki vēlas no būves atbrīvoties. "Katrā ziņā viņa ir pārdošanā, investora meklējumos. Paši mēs ar šo projektu neko netaisāmies darīt," norādīja bijušā restorāna Sēnīte līdzīpašnieks Atis Sausnītis.
Pašlaik Sēnītes apaļais dzelzsbetona jumts esot pietiekami labi saglabājies, lai to būtu iespējams atjaunot sākotnējā izskatā. Taču tā ir nākamo saimnieku rūpe, norāda tagadējie īpašnieki.
Tas, cik ilgi objekts meklēs jaunu īpašnieku, nav zināms. Tas notiek jau vairākus gadus. Bijušais restorāns Sēnīte tikmēr stāv tukšs un nesakopts, un likt ēku sakopt piespiedu kārtā pašlaik nav paredzēts.
VKPAI vērtē - ja īpašnieks ir kategoriski pret un nav paredzējis neko darīt, valstij ēkas būtu jāpārņem vai jāatrod kāds cits īpašnieks. Asaris pieļāva, ka šajā situācijā kopējie plāni un intereses varētu būt puslīdz sabalansētas.
Ēkas saimnieku aprēķini liecina, ka Sēnītes atjaunošanai nepieciešami četri līdz pieci miljoni eiro. Iepriekš jau esot atrasts pircējs no Krievijas, taču ekonomiskās krīzes dēļ iecere izjukusi. Komplekss esot iekonservēts un apsargāts.