"Būtisku minimālās algas celšanu neatbalstu, jo jau patlaban produktivitāte aug lēnāk nekā atalgojums. Kad tiek celta minimālā alga, redzam, ka uzreiz pieaug nepilnu laiku strādājošo skaits, īpaši lauku reģionos. Uzņēmēji nespēj samaksāt šo algas pieaugumu un kļūst radoši - vai nu daļu algas izmaksā aploksnēs, vai arī darbiniekus noformē uz nepilnu darba laiku," šodien Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa piebilda, ka Labklājības ministrijas ierosinājums celt minimālo algu par 37 eiro ir uzskatāms par strauju pieaugumu, un tas nav atbalstāms.
"Ja vispār runājam par minimālās algas celšanu, tad ne vairāk kā par 10 eiro," sacīja Reizniece-Ozola.
LETA jau ziņoja, ka pašreizējā situācijā atbalstāmāka ir nevis minimālās darba algas, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
"Par optimālu minimālās algas līmeni tiek uzskatīta alga aptuveni 40% apmērā no vidējās algas. Pārsniedzot šo līmeni, tiek apgrūtināta uzņēmējdarbība. Otra problēma - minimālā alga parasti tiek piemērota viszemākās kvalifikācijas, zemākās atbildības un zemākās darba intensitātes līmenī nodarbinātajiem," aģentūrai LETA skaidroja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa norādīja, ka, ceļot minimālo algu, ir nepieciešams palielināt visu atalgojuma kaskādi, pretējā gadījumā pastāv risks, ka samazināsies motivācija darbiniekiem celt kvalifikāciju, uzņemties lielāku atbildību un iesaistīties augstākas intensitātes darbā.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa uzskata, ka minimālo algu Latvijā var palielināt tikai pie nosacījuma, ka notiek ekonomikas izaugsme.
"Pašreiz, diemžēl, nekas neliecina, ka Latvijā vērojams šāds process, arī Finanšu ministrija samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes 2017.gadam, tāpēc grūti saprast, kāpēc Finanšu un Labklājības ministrijas apsver ierosinājumu par minimālās algas celšanu," sacīja Zariņa.