Apstākļi mūziķu darbam ģildē ir kliedzoši jau daudzus gadus. "Nav kur spēlēt, kur pārģērbties, kur aiziet uz tualeti," situāciju raksturoja Latvijas Mūzikas padomes vadītājs, klarnetists Egīls Šēfers. "Diskomfortu izjūt arī koncertu apmeklētāji – zālē nav ventilācijas, siltā laikā gan mūziķiem, gan klausītājiem ir neciešami karsti. Joprojām nav lifta, tāpēc cilvēkiem ar kustību traucējumiem koncerti šajā namā vispār nav pieejami. Protams, darām, ko varam, un arī Kultūras ministrija mūs vienmēr ir atbalstījusi ielāpu likšanai, ja kaut kas brūk vai iziet no ierindas," stāsta Lūkina, kopā ar LNSO tehnisko direktoru Aigaru Kalniņu izrādot Dienai orķestra darba telpas. Jāatgādina, ka Lielā ģilde ir arī valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis.
Kāpjot augšup pa apaļajām vītņu kāpnēm, pat bail domāt, kā pa tām pašu spēkiem tiek nesti lielie, smagie mūzikas instrumenti – timpāni, vibrafons, marimba, arfa. "Milzīgā kontrabasa kaste kopā ar kontrabasu sver 140 kilogramu. Labākajā gadījumā to var panest trīs spēcīgi vīrieši. Ja jānes pa trepēm, tas ir vēl sarežģītāk," paskaidro Kalniņš. Uz šīm pašām kāpnēm starpbrīžos veidojas gara rinda uz vienīgo zāles tuvumā esošo, vienvietīgo tualeti. Lejā ir vēl viena, tikpat maza, bet orķestrī – teju simt mūziķu, un, ja piedalās arī koris, kopā ir jau pusotrs simts mākslinieku.
Briesmas veselībai
"Šis nav jautājums par to, ka mēs gribētu, lai būtu ērtāk. Šis ir jautājums par kardinālām lietām: šeit ir stipri, nemitīgi apdraudēta cilvēku veselība," uzsver Lūkina. Pagājušajā gadsimtā ražotie un uzstādītie vecā laikmeta skatuves prožektori patērē ļoti daudz elektrības un ļoti karsē, turklāt ventilācijas praktiski nav. "Mūziķiem uz skatuves ir karsti, trūkst gaisa. Godīgi sakot, man ir bail, redzot, kā mūziķi nonāk no skatuves, gandrīz stundu šādos apstākļos spēlējuši simfoniju. Šovasar domājām, ka mūsu koncerts jūnijā nevarēs notikt. Lai vēl vairāk neuzkarsētu zāli, mūziķi mēģinājumā spēlēja tumsā, tikai ar mazajām lampiņām pie nošu pultīm." Savukārt pērnvasar 30 grādu karstumā glābiņš meklēts VEF Kultūras pilī. Tur varētu notikt mēģinājumi, kamēr Lielo ģildi remontēs, taču skaņas parametri diemžēl nekvalificējas simfoniskajiem koncertiem, secina LNSO galvenais diriģents Andris Poga.
"Vasarā plīsa kanalizācijas caurules, un, atsedzot šahtas, konstatējām, ka arī siltumtīkla caurules ir bojātas, jo ziemā mitrums nemitīgi nonāk ēkā kopā ar sāli, ko kaisa uz ielām. Ietekme ir graujoša: visas pagraba līmeņa sienas ir mitras, mūros veidojas sēne," stāsta Kalniņš. Šādos apstākļos pagrabā vispār bez ventilācijas atrodas arī orķestra nošu bibliotēka, notis pelē un gaiss ir tik sasmacis, ka uzturēties šeit ilgāk par dažām minūtēm nav iespējams.
Šogad pats no sevis izkritis viens no vēsturiskajiem Lielās ģildes logiem. Tas nokritis no trešā stāva tieši uz ielas, kur tikai laimīgā kārtā nav bijis neviena cilvēka.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 23. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Kada stavokli ir
Kā var uzplaukt
Remonts neatrisinās