Daudzi Latgales iedzīvotāji ar ziediem sestdien bija atnākuši uz Brāļu kapu skvēru Rēzeknē, kur blakus obeliskam II Pasaules karā kritušajiem PSRS armijas karavīriem, tika atklāts piemineklis, veltīts sešpadsmit Latgales jauniešu piemiņai, kas zaudēja savu dzīvību no 1979.līdz 1989.gadam, dienot PSRS bruņoto spēku ierobežotā kontingenta sastāvā Afganistānā. Šogad aprit 20 gadi, kopš no Afganistānas tika izvestas PSRS karaspēka daļas. No Latvijas uz Afganistānas karu tika nosūtīti 3612 karavīri, no tiem 59 gāja bojā, 145 tika ievainoti, 42 kļuva par invalīdiem, 1 pazuda bez vēsts. Pieminekļa atklāšanas ceremonijā ne Krievijas un Baltkrievijas konsulāta pārstāvju, ne arī Rēzeknes un Ludzas pašvaldību vadītāju Aleksandra Bartaševiča un Jevģeņijas Kuščas krievu valodā teiktajās heroiskajās uzrunās ne ar vārdu netika pieminēts, ka nevienam no šiem PSRS obligātā militārā dienesta jauniešiem, kuru vārdi iekalti piemiņas akmenī, netika jautāta viņu piekrišana, vai viņi vēlas piedalīties militārās operācijās un mirt svešā zemē.
Piemineklis, vienkāršs laukakmens, kurā iegravēts Afganistānā dienošā karavīra formā ģērbts puisis ar smagiem zābakiem kājās, tika izveidots, pateicoties bijušā Latvijas Republikas Valsts militārā dienesta pārvaldes Latgales nodaļas vadītāja Franča Kovaļevska, arī bijušā afgāņa, iniciatīvai, par sponsoru ziedojumiem, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas konsulātu, kā arī Rēzeknes pilsētas un rajona piešķirtajiem līdzekļiem. Akmens augšdaļā iegravēti arī trīs reliģisko konfesiju simboli – katoļu un pareizticīgo krusti un musulmaņu zīme - pusmēness.
3.Zemessardzes novada nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas virsleitnants Ilmārs Apeins, kurš no 1986. līdz 1988.gadam pats piedalījās karadarbībā Afganistānā un arī tagad ir piedalījies miera uzturēšanās misijā Afganistānā, pieminekļa atklāšanas ceremonijā teica: “Četrus jaunos gadus, četras dzimšanas dienas man ir nācies nosvinēt Afganistānā. Negribētu, ja šī pieminekļa atklāšanā kāds saskatītu neveselīgu politizēšanu. Karavīrs ir karavīrs, viņš ir devis zvērestu cīnīties līdz galam un aizstāvēt valsts intereses, bet vislielākās sāpes ir tām mātēm un līgavām, kas tā arī nesagaidīja savus mīļos.”
:o)