Pirmā lieta bija pret Rīgas domes juristi par Rīgas domes interešu nepienācīgu aizstāvēšanu saistībā ar koncertzāles Ave Sol īpašumtiesībām. Neskatoties uz KNAB izmeklēšanu, šī lieta tomēr cieta fiasko. 2007.gada jūnija beigās pirmās instances tiesa attaisnoja juristi, un arī pārējās tiesu instances nemainīja attaisnojošo spriedumu.
Otrā lieta tika ierosināta par 200 latu kukuļņemšanu, ko izdarījis Rīgas pašvaldības policijas darbinieks. Kukuli likumsargs saņēmis no kādas personas, kurai nav bijis likumīga pamata uzturēties Latvijā, un kukulis pieprasīts par to, lai šī persona netiktu aizturēta.
2005.gadā birojs sāka kriminālprocesu pret trim personām saistībā ar kukuļošanu Naturalizācijas pārvaldes (NP) Valmieras nodaļā. Viens no vēlāk notiesātajiem šajā lietā bija Rīgas pašvaldības policijas štāba priekšnieks.
Uz vērienīgāko Rīgas domes korupcijas lietu statusu noteikti pretendē tā dēvētā Daimler lieta un Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lieta. 2010.gadā KNAB ierosināja kriminālprocesu par to, ka Vācijas autobūves koncerna Daimler AG meitasuzņēmuma Evo Bus GmbH amatpersonas laikā no 2002.gada jūlija līdz 2006.gada decembrim par 117 autobusu Mercedes Benz iegādes organizēšanu Rīgas pašvaldības vajadzībām, izmantojot personu un firmu starpniecību, nepamatoti paaugstināja iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguva līdzekļus nelikumīgiem maksājumiem valsts amatpersonām par iepirkuma nodrošināšanu. Saskaņā ar KNAB iepriekš sniegto informāciju kukuļošanas starpnieki saņēmuši nodošanai, iespējams, Rīgas pašvaldības amatpersonām vairāk nekā 4,3 miljonus eiro (3,022 miljonus latu). Šajā lietā vēl birojā turpinās izmeklēšana.
2008.gada februārī sabiedrību pāršalca KNAB veiktās Pilsētas attīstības departamenta amatpersonu aizturēšanas, un šī lieta presē ieguva apzīmējumu – Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lieta. Tiesa toreizējam Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piesprieda astoņus, bet viņa vietniekam Pēterim Strancim – sešus gadus cietumā. Bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam piesprieda trīs gadus ieslodzījumā. Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram, uzņēmējam Andrejam Inkulim piespriests 24 000 latu naudas sods, igauņu uzņēmējam Prītam Tomingam – arī tikpat liels naudas sods, savukārt uzņēmējai Inārai Vilkastei – 40 000 latu naudassods, un viņai atcelts arī uzliktais arests mantai. Uzņēmēji apsūdzēti par kukuļdošanu. Spriedums ir pārsūdzēts Augstākajā tiesā.
2011.gada jūnijā KNAB sāka kriminālprocesu pret diviem Rīgas domes kapitālsabiedrības darbiniekiem saistībā ar prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu. Pēc biroja uzskata, divi Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki no kādas personas pieprasījuši 1500 latu par komunālo pakalpojumu parāda kārtošanu, prettiesiski norakstot noteiktu parāda daļu un par atlikušo daļu sastādot atmaksas grafiku pretēji pašvaldības uzņēmuma interesēm.
Tā paša gada 11.oktobrī birojs sācis kriminālprocesu par iespējamiem noziegumiem saistībā ar akciju sabiedrības Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi. Rīgas domei šajā uzņēmumā pieder 88,7 % akciju. KNAB aizturēja četras personas. Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka bijušās un esošās akciju sabiedrības Ceļu pārvalde amatpersonas veikušas pretlikumīgas darbības, lai šīs akciju sabiedrības noslēgto līgumu izpildes dēļ gūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus.
Savukārt 2008.gada oktobrī KNAB sāka kriminālprocesu pret toreizējo Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētāju Nainu Cibuļsku. Prokuratūra viņu apsūdzēja par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, nelikumīgām darbībām ar maksāšanas līdzekļiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
2010.gada vasarā birojs līdza prokuratūrai saukt pie kriminālatbildības Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas amatpersonu par 1500 eiro kukuļa pieprasīšanu saistībā ar dzīvokļa nodošanu privatizācijai.
Savulaik KNAB aizturēja arī toreizējo Rīgas domes Īpašuma atsavināšanas pārvaldes priekšnieku par 12 600 latu kukuļņemšanu. Šajā lietā par korupciju bija apsūdzēta arī Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas referente un Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas referente.
KNAB 2009.gada jūnijā sāka kriminālprocesu par kādas Rīgas pašvaldības SIA valdes priekšsēdētāja prettiesiskām darbībām saistībā ar dzīvojamo ēku apsaimniekošanai un uzturēšanai paredzēto finanšu līdzekļu pārskaitīšanu vairākām komercsabiedrībām par to neveiktiem remontdarbiem.
2008.gadā KNAB aizturēja Rīgas domes Labklājības departamenta (RD LD) amatpersonu, kurš, būdams iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, izmantojot viņam pieejamo informāciju, apmaiņā pret kukuļiem apzināti veicis darbības, lai veicinātu atsevišķu komersantu uzvaru konkrētās iepirkumu procedūrās.
KNAB savulaik par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu vainoja arī namu pārvaldes Anniņmuiža vadītāju. Sieviete savās interesēs izmantojusi informāciju par īres un komunālo maksājumu parādniekiem, kā arī par tiem īrniekiem, pret kuriem sākta tiesvedība par izlikšanu no dzīvokļa.
Jau ziņots, ka KNAB šogad februārī sācis kriminālprocesu pret Rīgas pašvaldības amatpersonām par kukuļņemšanu saistībā ar pārvadājumu kontroles neveikšanu. Martā KNAB izmeklētājs atzinis piecas esošās un bijušās Satiksmes departamenta Kontroles dienesta amatpersonas par aizdomās turētajām ar kukuļošanu saistītu noziegumu izdarīšanā. Savukārt saistībā ar kukuļdošanu patlaban trīs privātpersonas ir atzītas par aizdomās turētajām vai personām, pret kurām sākts kriminālprocess.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs, komentējot šādus datus, teica, ka Rīga ir vislielākā Latvijas pašvaldība, kur ir liels skaits politisko amatpersonu, izpildvaras institūciju un dažādu kapitālsabiedrību, kā arī nozīmīgs finanšu līdzekļu apgrozījums, organizējot iepirkumus, apsaimniekojot nekustamos īpašumus, nodrošinot kontroles un uzraudzības funkcijas un veicot citas svarīgas pašvaldības funkcijas.
"Līdz ar to, arī korupcijas riski ir visaugstākie. Lai tos samazinātu, ir nepieciešama stipra kontrole ikdienā visās struktūrās un visos līmeņos – efektīvu pretkorupcijas pasākumu īstenošana un tiem adekvātu resursu nodrošināšana. Arī pēdējais pēc starptautiskās metodoloģijas veiktais pētījums "Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējums" apliecina, ka korupcijas apkarošana un novēršana ir ne tikai KNAB, bet visu publiskās pārvaldes institūciju uzdevums, tostarp sistemātiski analizēt korupcijas riskus, apzināt korupcijas riskam visvairāk pakļauto amatpersonu loku, regulāri pilnveidot iekšējās kontroles pasākumu kopumu un noteikt to prioritātes," uzsvēra Vitenburgs.
No visām pieminētajām 14 lietām daļā lietu izmeklēšana turpinās, notiek tiesvedība vai ir stājušies spēkā notiesājoši spriedumi. Viena no iztiesātajām lietām gan ir cietusi fiasko, proti, visas instances attaisnoja Rīgas domes juristi par pašvaldības interešu nepienācīgu aizstāvēšanu saistībā ar koncertzāles Ave Sol īpašumtiesībām, piebilda Vitenburgs.