Pārsvarā tiesvedības par zaudējumu atlīdzību notiek caur apdrošināšanas kompānijām, skaidroja Dimante.
Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka iesniegumi atlīdzināt bedrainu ceļu dēļ radītus zaudējumus nereti tiek saņemti vairākus mēnešus vai pat vēl ilgāku laiku pēc satiksmes negadījuma. Lielākajā daļā gadījumu, rūpīgi izvērtējot iesniegumus par zaudējumu atlīdzināšanu, tiek konstatēts, ka nav pamata tos atlīdzināt, skaidro departamenta pārstāve.
Tā kā zaudējumi tiek atlīdzināti no pašvaldības budžeta, tātad nodokļu maksātāju naudas, Satiksmes departaments nav tiesīgs izmaksāt naudu gadījumos, ja nav pilnībā skaidri ceļu satiksmes negadījuma apstākļi vai netiek iesniegti precīzi dokumenti par zaudējumu apmēru, skaidroja Dimante.
Ir bijuši gadījumi, kad, pamatojoties uz tiesas spriedumiem, departamentam nācies atlīdzināt zaudējumus, atzina pašvaldības pārstāve.
Satiksmes departaments atgādina, ka strauju laika apstākļu izmaiņu dēļ ielās un uz tiltiem pastiprināti veidojas bedres, īpaši pēc sniega nokušanas. Pēc ziemas sezonas un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā veidojas ļoti strauji - pat dažu stundu laikā. Bīstamas bedres īpaši strauji veidojas uz nolietotām ielu un tiltu brauktuvēm.
Ņemot vērā to, ka kopējā Rīgas pilsētas pašvaldības ielu tīkla platība ir 9,8 miljoni kvadrātmetru, bedru veidošanās norit straujāk, nekā iespējams nodrošināt ielu apsekošanu un bedru remontu. Satiksmes departaments ik gadu veic seguma atjaunošanu pilsētā vidēji 200 000 kvadrātmetru platībā, skaidro departamentā.