Rimšēvičam labvēlīgs pavērsiens ES Tiesā

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Lieta ietilpst ES Tiesas kompetencē, jo, lai gan eirozonas dalībvalstu centrālo banku vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata dalībvalstis, viņi tomēr ir ar ES iestādes struktūrvienības, proti, ECB padomes, locekļi.

Ar saviem šīsdienas secinājumiem Kokote ierosinājusi ES Tiesai konstatēt, ka

Latvija, aizliegdama Rimšēvičam veikt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, nesniedzot ES Tiesai pierādījumus par faktiem, kurus tā viņam pārmet, nav izpildījusi savus pienākumus, kuri izriet no ECB sistēmas (ECBS) un ECB statūtiem.

Šajos statūtos ir paredzēts, ka "tikai tad, ja vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata".

Ģenerāladvokāte tiesā uzsvēra, ka ES Tiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai dalībvalsts, kas ir atbrīvojusi no amata tās centrālās bankas vadītāju, ir juridiski pietiekami pierādījusi šo nosacījumu īstenošanos.

Ģenerāladvokāte tiesai norādīja, ka šajā lietā Rimšēvičam piemērotie līdzekļi, lai gan tie ir pagaidu līdzekļi, tomēr veido "atbrīvošanu no amata" ECBS un ECB statūtu izpratnē, jo šis jēdziens ir saistāms nevis ar pasākuma formu un tā statusu atbilstoši valsts tiesībām, bet gan šī pasākuma būtību un konkrētajām sekām. Šajā lietā Rimšēvičam piemēroto līdzekļu konkrētās sekas liedz viņam pildīt savus Latvijas Bankas prezidenta un ECB padomes locekļa pienākumus.

Turpinājumā ģenerāladvokāte paskaidroja, ka ES Tiesai, kas lemj par šādu atbrīvošanu no amata, pirmām kārtām ir jāveic attiecīgajam vadītājam pārmesto faktu juridiskā kvalifikācija, proti, jānoskaidro, vai šie fakti var ļaut konstatēt, ka viņš vairs neatbilst savu pienākumu veikšanai vajadzīgajiem nosacījumiem, vai ka tie veido smagu pārkāpumu. Apstiprinošas atbildes gadījumā ES Tiesai otrām kārtām, ņemot vērā visus pierādījumus, kurus sniegusi attiecīgā dalībvalsts, ir jāizvērtē attiecīgajam vadītājam pārmesto faktu patiesums.

Ģenerāladvokāte atzīst, ka šajā lietā Rimšēvičam pārmestie fakti - ja šo faktu patiesums tiktu pierādīts - būtu tādi, kas var liecināt, ka viņš vairs neatbilst savu pienākumu veikšanai vajadzīgajiem nosacījumiem un ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu.

Tomēr vienlaikus ģenerāladvokāte uzsvēra, ka šādu faktu patiesums var tikt pierādīts vai nu ar dalībvalsts neatkarīgas tiesas spriedumu, ar kuru lieta izskatīta pēc būtības, vai arī ar atbilstošiem pierādījumiem, ar kuriem pašiem par sevi var tikt pierādīta apgalvoto faktu esamība.

• Martinsonam būs jaunas apsūdzības
• Rimšēvičs jau pirms gadiem ABLV brīdinājis: Ja nesadarbosieties, atnāks amerikāņi
• Tā nebija tikai formalitāte

Ģenerāladvokāte konstatē, ka šajā lietā par Rimšēvičam pārmestajiem faktiem vēl nav taisīts Latvijas tiesas spriedums un Latvija arī nav iesniegusi ES Tiesai citus pierādījumu elementus.

Latvija faktiski ir aprobežojusies ar to, ka iesniegusi dažādu iestāžu sagatavotus dokumentus saistībā ar Rimšēvičam piedēvēto lomu un rīcību. Šajos dokumentos ir iekļauts Rimšēvičam pārmesto faktu apraksts, tomēr tie neietver nekādus faktiskus pierādījumus, kas varētu apliecināt šo faktu patiesumu, norāda ģenerāladvokāte.

Tādejādi ES Tiesas rīcībā nav neviena elementa, kas tai ļautu pārbaudīt pret Rimšēviču izvirzīto apgalvojumu pamatotību. Šādos apstākļos Tiesa nespēj pārbaudīt, vai ir īstenojušies ECBS un ECB statūtos paredzētie nosacījumi centrālās bankas vadītāja atbrīvošanai no amata.

Attiecīgi ģenerāladvokāte secināja, ka Latvija, atbrīvodama Rimšēviču no Latvijas Bankas prezidenta amata, nepierādot, ka ir īstenojušies šādai atbrīvošanai ECBS un ECB statūtos paredzētie nosacījumi, nav izpildījusi šajā tiesību normā tai paredzētos pienākumus.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs ES Tiesā prasīja atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt ECB padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.

KNAB 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.