Rinkēvičs uzsvēra, ka šajās diskusijās ir jāņem vērā, ka Latvija ES līdzekļus izmanto attīstībai un ekonomikas stimulēšanai, nevis tikai vienreizējos pasākumos.
Būs ļoti daudz jāstrādā, lai ievērotu solidaritātes principu un lai "visi no sarunu galda pieceltos" ar apziņu, ka viņu intereses nav ignorētas un ka ir atrasts taisnīgs risinājums, sacīja Latvijas pārstāvis.
Luksemburgas ārlietu ministrs uzsvēra, ka ES nevar savā attīstībā iet atpakaļ, tāpēc tai ir jāparedz līdzekļi izvirzīto mērķu sasniegšanai un nedrīkst neņemt vērā ES tā saukto jauno valstu intereses. Viņš norādīja, ka nākotnē gan nav iespējams garantēt, ka kopējās lauksaimniecības politikas finansējums joprojām saglabāties 40% no ES budžeta.
Savukārt Somijas ārlietu ministrs pauda viedokli, ka galu galā kompromiss tiks panākts, "taču tas nebūs tāds, kādu to gribēsim redzēt".
Tālākā ilgtermiņa perspektīvā pēc 2020.gada Tuomioja domā par iespēju atsevišķus maksājumus lauksaimniekiem pārcelt no Briseles uz Somijas budžetu, lai nebūtu nepieciešams "sūtīt tikai naudu" uz ES.