Sanāksmes laikā ministrs uzsvēra, ka Krievijas militārais iebrukums Ukrainā rada nepieciešamību NATO aliansei nekavējoties aktivizēt darbu pie īstermiņa un ilgtermiņa aizsardzības un atturēšanas soļiem, īpaši NATO austrumu flangā.
Rinkēvičs pauda viedokli, ka Krievijas militārais iebrukums Ukrainā, kas tika veikts ar Baltkrievijas atbalstu, ir pasliktinājis drošības situāciju Baltijas jūras valstu reģionā. Tāpēc ir nepieciešams veikt pasākumus un soļus, lai palielinātu NATO Austrumu flanga drošību, īpašu uzmanību pievēršot gaisa un pretraķešu aizsardzības kapacitāšu stiprināšanai reģionā.
Ministrs vērsa uzmanību, ka nepieciešams arī turpmāk palielināt NATO budžetu. Viņš uzsvēra, ka Latvija jau paudusi apņēmību palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Rinkēvičs sanāksmē mudināja rīkoties līdzīgi arī pārejas NATO dalībvalstis, lai stiprinātu sabiedroto drošību un kliedētu bažas sabiedrībā par jebkādu bruņotu apdraudējumu NATO aliansei.
Ārlietu ministrs aicināja NATO dalībvalstis turpināt sniegt visu iespējamo atbalstu Ukrainai, cīnoties ar Krievijas agresiju. Tāpat Rinkēvičs piebilda, ka Rietumu partneriem ir jāturpina ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, lai mazinātu tās ekonomiskās un militārās spējas īstenot turpmāku agresiju.
Jau ziņots, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus.