Viņš skaidroja, ka kopumā šis gads skaitliski daudz neatšķiras no pagājušā. Kopumā šogad par "zaļās" robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēti 423 trešo valstu piederīgie, no kuriem vairāk nekā puse ir Vjetnamas pilsoņi. Tāpat aizturēti arī 49 personu pārvietotāji, no kuriem lielākā daļa ir Krievijas pilsoņi.
Savukārt pērn kopumā tika aizturēti 463 trešo valstu piederīgie, tostarp 309 Vjetnamas pilsoņi, kā arī 84 personu pārvietotāji.
Vērtējot robežšķērsošanas pazīmes, robežsardze aplēsusi, ka pagājušajā gadā robežsargi sekmīgi veikuši aizturēšanas 60% gadījumu, kad robeža tikusi nelikumīgi šķērsota. Ar to domātas situācijas, kad robežsargi atklājuši pazīmes par to, ka ir bijis nelikumīgs robežšķērsošanas gadījums, un tad jau pierobežā cilvēkus aizturējuši.
Garbars prognozē, ka, ņemot vērā robežsardzes aktivitātes un robežjoslas iekārtošanu, šogad atklāto pārkāpumu skaits procentuāli pieaugs.
Viņš arī uzsver, ka papildus veiksmīgajām darbībām robežpārkāpēju atklāšanā un aizturēšanā klāt nākusi arī veiksmīga starptautiskā sadarbība. "Kopā ar Polijas kolēģiem robežsardze nodrošinājuši cilvēku kontrabandas organizētāju aizturēšanu, jo šobrīd ir skaidrs, ka nelikumīgo darbību organizētāji atrodas ārpus Latvijas, un tie, kas nodrošina nelikumīgo robežšķērsotāju piegādi līdz robežai, arī nedzīvo Latvijā," klāstīja robežsardzes priekšnieks.
Garbars arī akcentēja, ka robežjoslas iekārtošana uz Krievijas-Latvijas robežas neapšaubāmi dod pozitīvus rezultātus. Pēdējā gada laikā esot redzams arī, ka kontrabandisti mēģina šķērsot robežu tajās vietās, kur robežjoslas iekārtošana vēl nav sākta. Tāpat uz robežas ar Krieviju vietām uzceltais žogs noteikti ir atturējis vairākas robežšķērsotāju grupas, sprieda robežsardzes priekšnieks.
"Tomēr vēlos uzsvērt, ka tikai žoga celtniecība rezultātus nedos, jo nepieciešams izvietot arī atbilstošus tehniskos līdzekļus un nodrošināt pietiekamu cilvēku skaitu to novērošanai. Šogad mēs esam saņēmuši tehniskās ierīces, kas iepriekš nebija robežsardzes rīcībā. Arī nākamgad mēs pilnveidosim savu tehnisko aprīkojumu. Domāju, ka pēc pāris gadiem varēsim runāt, ka Latvijas austrumu robeža ir nodrošināta ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, kas ļaus maksimāli atturēt no nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumiem. Protams, nav izslēgts, ka pie dažādiem apstākļiem situācija var arī pasliktināties. Viss var mainīties, taču mēs šobrīd nesagaidām, ka būs vērojams kāds atslābums, tieši pretēji - sasniegsim pagājušā gada rezultātus," norādīja Garbars.
Viņš arī skaidroja, ka klasiska kontrabandas shēma ir tāda, ka robežpārkāpēji kājām šķērso "zaļo" robežu, pierobežas rajonos viņus sagaida pārvietotāji, un tad jau ar vieglajām automašīnām tiek mēģināts pārvietoties tālāk uz Eiropu. Šogad novērota tendence, ka pārkāpējus mēģina pārvietot arvien tālāk no robežas, kur šos cilvēkus sagaida kravas automašīna, un tas liecinot, ka šī nelikumīgā rūpala izmaksas ir sadārdzinājušās.
Tāpat konstatēts, ka noziedznieki cenšas izmantot arī dažādas tehniskas ierīces, lai slāpētu robežsardzes rīcībā esošās izsekošanas iekārtas. Šogad arī bijuši divi gadījumi, kad personu pārvadātāji aizturēšanas laikā izrādījuši fizisku pretestību. Jo personu pārvietošana kļūst sarežģītāka un dārgāka, jo izteiktāka būs pretestība un agresija no noziedznieku puses, norādīja robežsardzes priekšnieks.
Vaicāts par kontrabandistu prasītajām maksām par cilvēku pārvietošanu, Garbars atbildēja, ka konkrētas summas nav iespējams nosaukt, taču, pateicoties robežsargu aktivitātēm, šīs izmaksas noteikti ir augušas. Pēc aizturēšanas aizdomās turētie katrs min atšķirīgas summas. "Katrā ziņā tie ir vairāki tūkstoši eiro vai ASV dolāru par viena cilvēka pārvietošanu. Ar pilnīgu pārliecību varu teikt, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šī biznesa organizēšana ir kļuvusi krietni dārgāka," uzsvēra Garbars.