Taču šīs tautības cilvēku skaits mūsu valstī pēdējos gados būtiski sarucis - 2011. gada tautas skaitīšanā konstatēts, ka Latvijā dzīvoja mazliet vairāk nekā sešarpus tūkstoši romu, neskaitot tos, kuriem pasē pretī tautības ailītei rakstīts "latvietis".
Roksana atklāj, ka liela daļa romu, kam dzimtene ir Latvija, devušies labākas dzīves meklējumos uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, galvenokārt - Lielbritāniju. "Uzticība - tas ir vienīgais, kas romiem vajadzīgs. Daudzkulturālās valstīs viņi jūtas ērtāk, jo viņu darbaspējas tur netiek vērtētas tikai pēc izskata. Taču Latvijā joprojām pastāv spēcīgi stereotipi, ko esmu pieredzējusi arī pati - dažās iepriekšējās darbavietās, lai pierādītu sevi kā labu darbinieci, ārienes dēļ man bija jācenšas divtik," atceras Roksana un piebilst - ja darba devēji un līdzcilvēki romiem uzticēsies, notiks pozitīva mijiedarbība un visa sabiedrība būs ieguvēja. 2012. gadā veiktā Eirobarometra pētījuma rezultāti liecina, ka līdzīgi uzskata 54% Latvijas iedzīvotāju.
Tiesībsarga birojs ar Roksanu priekšgalā rīko izbraukumu tikšanās ar romu kopienām Latvijas reģionos, kur stāsta par viņu tiesībām, sociālās palīdzības iespējām un iesaistās aktuālu jautājumu risināšanā. "Romu tautai nav raksturīga runāšana par savām problēmām - tie nav cilvēki, kas žēlojas. Tāpēc ļoti grūti viņus pierunāt rakstīt iesniegumus - daudzos mīt bailes, ka tādējādi viņi situāciju varētu pasliktināt vēl vairāk. Taču šis ir vienīgais nosacījums, lai mēs varētu iesaistīties un palīdzēt. Piemēram, vienā pašvaldībā kāda romu tautības ģimene bija spiesta dzīvot ļoti nepiemērotās telpās. Uz iesnieguma pamata veicām pārrunas ar tās pilsētas domes vadību, panākot, ka ģimenei tiek piešķirts jauns mājoklis," atklāj Tiesībsarga biroja pārstāve un piebilst, ka tieši dzīvesvietas un nodarbinātības jautājumos romi visbiežāk saskaras ar nevienlīdzīgu attieksmi.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 14.oktobra, laikrakstā Diena!