Kā norāda RSU, salīdzinot ar citu valstu pētījumiem, kur šis skaitlis variēja no 27,7% līdz 80,9%, iegūtie rezultāti par atbalstu vakcinācijai Latvijā uzskatāmi par augstiem.
No visiem pētījuma dalībniekiem vispieņemošākā attieksme konstatēta ārstiem - 92,6% norādīja, ka viņi ir vakcinēti vai vakcinēsies, tiklīdz tas būs iespējams.
Vērtējot respondentus pēc izglītības līmeņa, varēja novērot tendenci - jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāks pieņemošas attieksmes īpatsvars. Līdz ar to, salīdzinot starp izglītības līmeņiem, vispieņemošākā attieksme ir respondentiem ar maģistra vai ārsta grādu. Šo cilvēku lokā pozitīva attieksme par vakcināciju ir 88,9% gadījumu. Savukārt 89,4% gadījumu pozitīva attieksme šajā jautājumā ir no respondentiem ar doktora grādu.
Tāpat pētījumā konstatēts, ka vispieņemošākā attieksme ir Rīgā un Rīgas reģionā strādājošajiem, kur 84,5% respondentu norādīja, ka viņu attieksme pret vakcināciju ir pieņemoša. Kā noskaidrots pētījumā, vīriešiem pieņemoša attieksme ir 90,4%, bet sievietēm - 73,9% gadījumu.
Aptaujā ārstniecības iestāžu personālam arī vaicāts, kas viņus motivējis vai varētu motivēt vakcinēties. Kā visbiežākā norādīta plaši pieejama, droša un uzticama informācija par vakcīnām, iespēja konsultēties ar kompetentu ārstniecības personu, ērts laiks un vieta, lai veiktu vakcināciju, kā arī citu vakcinēto pieredzes stāsti.
Papildus respondenti arī minēja tādus argumentus kā uzticība medicīnai, drošība sev un citiem, iespēja izvairīties no smagas slimības gaitas. Kā motivējoši faktori darbojas arī ierobežojumu atvieglojumi, veidojot pūļa imunitāti, kā arī darba vietas specifika.
Kā norādīja RSU asociētā profesore Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) galvenā ārste Eva Strīķe, pūļa imunitāte Latvijā patlaban ir zema, kas vīrusam dod iespēju mainīties un izplatīties jaunu mutāciju formā, tādēļ tikai plaša vakcinācija var pasargāt gan no vīrusa "delta" varianta, gan citām iespējamajām mutācijām nākotnē. Turklāt, kā atgādināja ārste, "pārslimošana vēl nenodrošina dažādu veselības risku mazināšanos, jo šobrīd klīnikā ik dienu ir novērojams pārslimojušo pacientu veselības problēmu pieaugums".
Aptauju īstenoja Psiholoģijas laboratorijas zinātniskā asistente Sintija Lielšvāgere-Endele, studiju programmas Māszinības maģistrante Elīna Puzanova, piedaloties arī Psiholoģijas laboratorijas vadītājai docentei Jeļenai Koļesņikovai un Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes dekānei profesorei Ingai Millerei.
Aptauja noritēja no šī gada marta līdz maijam, un tajā RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes un RSU Psiholoģijas laboratorijas pētnieki iesaistīja 1444 respondentus no dažādām Latvijas veselības aprūpes iestādēm.