Jautāts, vai labklājības ministres Ilzes Viņķeles datora uzlaušana un fotogrāfiju, kurās viņa redzama ģimenes viesībās kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi, nopludināšana arī ir specdienestu roku darbs, J.Ādamsons atzina, ka tas nav izslēgts.
J.Ādamsons teica, ka tāpat kā ASV specdienesti ir izspiegojuši ne visai likumīgā veidā iedzīvotājus, neesot izslēgts, ka tā varētu rīkoties arī attiecīgās Latvijas iestādes, "tikai tās to dara attiecībā uz politiķiem un saistībā ar politiku". Politiķis arī norādīja, ka, tiekot kontrolēts internets un Skype sarunas.
Neatkarīgais Saeimas deputāts un bijušais Saeimas Drošības dienesta augsta ranga darbinieks Gunārs Rusiņš portālam Diena.lv pauda pārliecību, ka Latvijā nav iespējama tāda iedzīvotāju masveida izspiegošana kā to veica ASV specdienesti un par ko informāciju noplūdināja nu jau bijušais dienestu darbinieks Edvards Snoudens. "Es arī kategoriski nepiekrītu tam, ka mūsu specdienesti pildītu kādus politiskos pasūtījumus, to es varu apgalvot ar pilnu atbildības sajūtu kā bijusī šo dienestu amatpersona," uzsvēra G.Rusiņš.
Saeimas Vienotības deputāts un bijušais Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš portālam Diena.lv uzsvēra, ka mazām valstīm ir arī daudz mazākas iespējas izspiegot savus iedzīvotājus nekā lielvalstīm, "turklāt ASV gadījumā jāatceras, ka visas iedzīvotāju telefona sarunu noklausīšanās un e pastu pārbaudes bija sankcionējis ASV kongress cīņas ar terorismu ietvaros".
A.Lejiņš arī norādīja, ka "mums blakus ir visai nedraudzīgs kaimiņš, ar kuru mēs esam ļoti asimetriskā situācijā. Jo Latvijas specdienestiem operatīvo darbību veikšanai ir nepieciešams iziet virkni birokrātisku procedūru, kamēr Krievijas specdienestiem to izdarīt ir pavisam viegli. Un mēs jau redzam Krievijas maigās varas nostiprināšanos Latvijā". A.Lejiņš arī atzina, ka ir zināma pretruna starp cilvēku vēlmi uz 100% privātumu un tajā pašā laikā pārmetumiem specdienestiem par, piemēram, nelikumīgu Krievijas naudas ienākšanu Latvijā, lai destabilizētu iekšpolitisko situāciju.
A.Lejiņš arī norādīja, ka runas par specdienestu politisko angažētību ir tipiskas un parastas opozīcijai. "Ja Ādamsons saka, ka Ušakova e pasta uzlaušana ir specdienestu roku darbs pēc valdošās partijas, kas ir Vienotība, pasūtījuma, tad ko lai saka, par Vienotības deputātu Zaķa un Kampara e pastu uzlaušanu? Arī politiskais pasūtījums? Tā ka šāda veida runas ir tipiskas opozīcijai."
A.Lejiņš gan atzina, ka 2003.gadā, kad Satversmes aizsardzības biroju (SAB) vadīja Lainis Kamaldiņš, viņam bija pamatotas aizdomas, ka oligarhi kontrolē informācijas plūsmu un "ar tādu SAB mēs NATO neiestātos". Taču, kā apgalvoja A.Lejiņš, situācija pašlaik ir pilnīga cita un SAB darbojas pēc vispāratzītiem NATO valsts standartiem.
Politiķu interese par SAB gan ir saprotama, jo tieši šī iestāde izsniedz pielaidi valsts noslēpumam, tādējādi ļaujot vai neļaujot ieņemt kādu amatu. Jāpiebilst, ka šādas pielaides ir atteiktas vairākiem Saskaņas centra darbiniekiem, tostarp Jānim Urbanovičam. Jāatgādina, ka Saskaņas centrs arī balsoja pret pašreizējā SAB direktora Jāņa Maizīša apstiprināšanu amatā, to motivējot ar aizdomām, ka J.Maizītis ir politiski angažets.