"Gribam daudz vairāk - lai skolēni nākotnē, par ko varam pateikt ļoti maz, prastu dzīvot mainīgā, sarežģītā un nezināmā situācijā. Tāpēc mums jāiedod prasmes un zināšanas, kas palīdzēs nākotnē," teica politiķis.
Šadurskis uzsvēra, ka mācību procesā vērtēšana ir ārkārtīgi svarīga, uz to raugoties ne tikai ierastajā perspektīvā, bet, kas būtiski, skatoties arī uz skolēnu attīstību.
"Protams, eksāmeni kā viena no vērtēšanas formām paliks - zināšanas ir jāpārbauda, bet ir arī jāsaprot, kā skolēni prot lietot zināšanas mainīgā vidē un risināt problēmas, ar ko jāsastopas," sacīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka vērtēšana ir nepārtraukta atgriezeniskā saite un skolēna darba vērtējums ir arī skolotāja darba vērtējums, kas palīdz arī vecākiem, lai saprastu, kam pievērst uzmanību ne tikai skolēnu mācību procesā, bet arī ģimenē.
"Par eksāmeniem dzirdētas daudzas muļķības - protams, ka eksāmeni būs - arī latviešu valodas eksāmens kā devītajā, tā arī 12.klasē," solīja Šadurskis.
Politiķis atzina, ka gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Valsts izglītības satura centrs un piesaistītie eksperti domā arī par pārbaudījumu jauno modeli, taču latviešu valodas obligāto eksāmenu neviens nav atcēlis. "Tāpat kā nevienu citu no esošajiem eksāmeniem," piebilda Šadurskis.
Ministrs skaidroja, ka patlaban norit dažādu ideju analīze - kā mainīt pārbaudījumu formu un saturu, lai tas atbilstu jaunajām mācīšanās prasībām. Šadurskis aicināja ikvienu - gan attiecībā un jauno saturu, gan pārbaudījumiem, gan mācīšanās pieejas maiņu - sākt ar pārvērtēšanu, novērtēšanu, izvērtēšanu.
Politiķis pauda, ka patlaban devīto un 12.klašu beidzējiem obligāti jaunie pārbaudījumi tiek plānoti 2021./2022. mācību gadā, proti, pēc pieciem gadiem. "Šis ir mūsu laiks, lai atrastu labāko veidu - saturā un pēc formas - pārbaudījumiem, kuros varētu novērtēt ne tikai iemācītus faktus, kas vēlāk dzīvē aizmirstas, bet kuros novērtēt prasmi zināšanas izmantot, orientēties jaunās situācijās, sadarboties un radīt," teica Šadurskis.