Rīta pusē Saeima likuma izmaiņas atbalstīja 1.lasījumā, noteica tās par steidzamām un atvēlēja vien 15 minūtes priekšlikumu iesniegšanai. Tos pārsvarā iesniedza partijas Saskaņa un No sirds Latvijai, taču visi opozīcijas piedāvājumi tikai noraidīti. Pēcpusdienā deputāti ar 60 balsīm "par" un 28 balsīm "pret" likuma izmaiņas pieņēma.
Saskaņā ar likuma izmaiņām VID ģenerāldirektora amatalga būs 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.
Tāpat likuma izmaiņas paredz palielināt algu citiem VID darbiniekiem.
"Līdzekļus VID vadītāja atalgojuma palielināšanai ņemsim no pašreizējā budžeta. Tāpat Finanšu ministrija jau no gada sākuma kā prioritāti ir izvirzījusi VID darbinieku motivēšanu un atalgojuma palielināšanu, kas tiks arī pildīts. VID darbinieku motivācijas pasākumi paredz, ka VID vadītāja kompetencē būs sadalīt finanšu līdzekļus - vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī izdalīt līdzekļus visiem, kas, manuprāt, nav labākais variants," iepriekš sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka VID kā pilotprojekts izvēlēts tādēļ, ka no tā veiksmīgas darbības atkarīgas visas sabiedrības intereses un budžeta ieņēmumi. Tuvākajās nedēļās Valsts kanceleja plāno prezentēt projektu, kā visu valsts pārvaldi padarīt efektīvāku.
Pēc VID pilotprojekta rezultātu izvērtēšanas 2017.gadā, tostarp darba snieguma rādītāju analīzes, tiks pieņemts lēmums par sistēmas attiecināšanu arī uz citām iestādēm.
Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma 2016.gada jūlijā tika veikts salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru valsts pārvaldē un privātajā sektorā, lai noskaidrotu, cik konkurētspējīgs ir valsts pārvaldes atalgojums (mērķis kopš vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanas 2005.gadā - 80% no privātā sektora). Pētījuma rezultāti liecināja, ka izteikti kritiska situācija ar atalgojuma līmeni ir augstākā līmeņa vadītājiem (vidējā mēnešalga ir tikai 36% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā), nākamā kritiskā grupa ir vidējā līmeņa vadītāji (vidējā mēnešalga nesasniedz 50% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā) un augsta līmeņa eksperti, īpaši informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri, privātpersonu kontrolētāji un citi.