Salīdzinot ar Tieslietu ministrijas piedāvāto sākotnējo variantu, atbalstītajā redakcijā no potenciālo amata kandidātu loka izņemti advokāti un augstskolu pasniedzēji, kas specializējušies tieslietu jomā.
Uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.
Par ģenerālprokuroru varēs iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbildīs likuma prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.
Iepriekš atbildīgā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija neatbalstīja ierosinājumu, ka Tieslietu padome izveidotu speciālu komisiju, kurai būtu jāizvērtē amata kandidātu atbilstība. Šis pienākums nu uzlikts Tieslietu padomei, kas jau sākotnēji iebilda pret atsevišķas komisijas izveidi.
Grozījumi paredz, ka ģenerālprokuroram katru gadu līdz 1.martam būs jāiesniedz ziņojums Saeimai par prokuratūras darbu un prioritātēm nākamajā gadā.
"Likumprojekta galvenais mērķis ir panākt, ka turpmāk piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās notiek atklātā procesā, kas balstīts uz skaidriem un vienotiem pretendentu vērtēšanas kritērijiem," iepriekš paziņojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.
Šogad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Ivaram Bičkovičam - 15.jūnijā un Ērikam Kalnmeieram - 11.jūlijā.
Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora pilnvaras izbeigsies jūlijā, Tieslietu ministrija aicina "savlaicīgi izdarīt izmaiņas, lai Tieslietu padome varētu sākt atlases procesu un Saeima varētu iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru, kura atlasē būtu piemērota jaunā kārtība".
Bordāna vadītā Tieslietu ministrija ar piedāvājumu mainīt ģenerālprokurora izraudzīšanās kārtību nāca klajā pēc tam, kad nebija sekmējies Jaunās konservatīvās partijas rosinātais mēģinājums panākt Kalnmeiera nomaiņu ģenerālprokurora amatā.