Par grozījumu nodošanu komisijai nobalsoja 47 deputāti, pret - 25 deputāti.
Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) pauda, ka Satversmes tiesa saistībā ar spriedumu par ģimene pabalstiem esot pārkāpusi savas pilnvaras, kā arī lēmusi pretēji likumdevēja gribai. Iesalnieks", pamatojot NA iesniegtos grozījumus, atsaucās uz "sabiedrībā vispārēji akceptētu ģimenes modeli".
"Nevar pārrullēt pāri sabiedrības vairākuma viedoklim un ieviest svešas paražas un tikumus," teica deputāts.
Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva akcentēja, ka NA piedāvātie grozījumi ir mēģinājums šķirot ģimenes pareizajās un nepareizās, tas ir aicinājums uz diskrimināciju. Kādu ģimeņu iedalīšana zemākā šķirā ir pretrunā cilvēka cieņai un demokrātiskas valsts vērtībām, akcentēja politiķa.
Šādu izmaiņu pieņemšanas gadījumā valsts attālinātos no tiem iedzīvotājiem, kuri ar šiem grozījumiem tiks atzīti par nepareizām ģimenēm, uzsvēra Golubeva, norādot, ka cilvēka cieņa ir Rietumu civilizācijas pamats. Tā vietā, lai īstenotu cilvēkmīlestības principus, ar rosinātajiem grozījumiem sabiedrībā tiek ienests tā saucamais "kultūrkarš", kas neļauj cilvēkiem sadarboties, lai gan Latvijai ir svarīgs katrs iedzīvotājs, pauda AP frakcijas vadītājs. Atbalsts šīm izmaiņām ir ņirgāšanās par demokrātiskas valsts principiem un aicinu tos noraidīt, uzsvēra deputāte.
Piedāvātās izmaiņas izsaukušas pretrunīgu reakciju sabiedrībā, daļai konservatīvi noskaņoto paužot tām atbalstu, bet daļa liberālo uzskatu pārstāvju šos grozījumus asi kritizē.
NA ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu. Šāda vajadzība, viņuprāt, radusies pēc Satversmes tiesas 12.novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir "patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110.panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene".
"Latvija ir demokrātiska valsts ar uzskatu daudzveidību un cieņu pret ikvienu tās pilsoni. Taču vienlaikus pastāv vērtības, kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas. Viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte - vīrietis un sieviete -, un viņu bērni. Līdz šim šāda izpratne šķita pašsaprotama, taču ar Satversmes tiesas lēmumu tas tiek ir apšaubīts," norādīja NA līderis Raivis Dzintars. Viņaprāt, lai neturpinātos dažādas Satversmes 110.panta interpretācijas, ģimenes jēdziens ir jāapraksta detalizētāk jau Satversmē un jāpadara maksimāli skaidrs un nepārprotams.
Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110.pantā noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis), kā arī valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.
Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais - laulības rezultātā. Otrais - asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Trešais - adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai.
"Tāpat, lai novērstu interpretācijas jēdzienam "vecāki", likumprojektā īpaši izceltas bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Tas nebūt nenozīmē, ka viena vecāka nāves vai aiziešanas dēļ ģimenes vairs nav, bet gan to, ka vecāki nevar būt viena dzimuma personas. Izpratni par ģimeni kā vīrieša un sievietes radītu savienību nosaka arī Satversmes preambulā minētie pasaules uzskati - latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības," uzsvēra partijā, piebilstot, ka to savā aicinājumā valsts augstākajām amatpersonām decembra beigās uzsvēra arī 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji.
NA ieskatā piedāvātais grozījums novērsīs pārpratumus, kas var rasties interpretāciju rezultātā. NA uzskata, ka viens spilgts piemērs iespējamām sekām ir situācija, ka pilsonisko iniciatīvu platforma "Manabalss.lv, kas turklāt saņēmusi valsts finansējumu, atteicās publicēt parakstu vākšanai iesniegto iniciatīvu "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē", jo, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, iniciatīva neatbilst Satversmē noteiktajām cilvēku pamattiesībām.
NA ieskatā, tas nozīmē, ka jau šobrīd Satversmes tiesas lēmums ierobežojis tiesības uz vārda brīvību un viedokļa paušanu tai sabiedrības daļai, kas iestājas par ģimenes jēdziena aizsardzību.
Kā ziņots, Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu. Tiesa vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas.
Tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova norādīja, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas fiziskās un garīgās integritātes, goda un cieņas aizsardzību, kā arī tiesības dzīvot pēc sava prāta, un saskaņā ar savu būtību attīstīt un pilnveidot savu personību, pēc iespējas mazāk ciešot no valsts iejaukšanās tajā.
Tāpat viņa sacīja, ka Satversme nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz tās neaizskaramību. "Viens no personas privātās dzīves elementiem ir tās dzimumuzvedība, personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas, vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Privātās dzīves ietvaros cilvēkam ir tiesības nodibināt dažāda rakstura attiecības, tai skaitā arī seksuālas," sacīja Osipova.