Plānots, ka likumprojekts ar priekšlikumiem uz otro lasījumu tiks būtiski pilnveidots. Paredzēts, ka Saeima šos likuma grozījumus pirmajā lasījumā skatīs nākamnedēļ un priekšlikumus uz otro lasījumu varēs iesniegt trīs nedēļas.
Kontekstā ar šo jautājumu paredzētas arī diskusijas par mikrouzņēmumu darbinieku sociālo nodrošinājumu. Februārī šī jautājuma izskatīšanai plānota Budžeta komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde. Jau iepriekš diskusijās par mikrouzņēmuma nodokļa režīmu diskutēts par darbinieku sociālā nodrošinājuma problēmu un kā viens no iespējamiem risinājumiem piedāvāts ieviest vispārējās obligātās sociālās iemaksas ieviešanu.
Tāpat likuma grozījumu kontekstā iecerēta diskusija par konkrētām nozarēm, kurām varētu piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, 9% mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanas ietekme uz šā gada budžetu būs septiņi miljoni eiro, savukārt Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka valsts budžetu tas neietekmēs. Līdz ar to komisija par šo likumprojektu lūgs arī valdības viedokli, kā arī aicinās novērst pretrunas starp EM un FM par ietekmi uz budžetu. Ņemot vērā ietekmi uz budžetu, būs jādomā arī par kompensējošo mehānismu.
FM atzinumā par likumprojektu norāda, ka pašreizējā redakcijā tas nenovērš līdz šim konstatētās problēmas saistībā ar sociālajiem, konkurences, nodokļus plānošanas riskus, kā arī risku par neatbilstību Satversmei. Pašreizējā likuma grozījumu redakcija gan tehniski, gan redakcionāli ir nepilnīga, piebilst FM, skaidrojot, ka likumprojektā nav atrunāti tehniskie aspekti mikrouzņēmumu nodokļa ieskaitīšanai budžetā. Ņemot vērā visus argumentus, FM neatbalsta grozījumu piedāvāto tiesisko regulējumu.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) savā atzinumā pauž viedokli, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, tāpat kā citiem nodokļu maksātājiem, saviem darbiniekiem jānodrošina vismaz minimālās garantijas pensijas, bezdarba, slimības un citos gadījumos. Šis nodokļa režīms mazina ēnu ekonomiku un veicina uzņēmējdarbību, tomēr atsevišķos uzņēmumos tiek veidotas nodokļu optimizācijas shēmas, izmantojot mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jāpastiprina kontroli gadījumos, ja kāda uzņēmuma darbinieki "pārgājuši" šajā statusā, bet praktiski saglabājuši saikni ar iepriekšējo darba devēju, uzskata LBAS.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) komisijai pauž viedokli, ka jāmeklē efektīvāks risinājums darba ņēmēju sociālo garantiju problēmai, jo likmes palielinājums to būtiski neietekmē. LDDK arī uzsver, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme un relatīvi vienkārša nodokļa aprēķināšanas kārtība ir viens no instrumentiem, kas atvieglo jaunu darba vietu veidošanos. Tāpat šim režīmam ir ļoti pozitīva ietekme uz mazās uzņēmējdarbības attīstību, piebilst LDDK.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība uzsver - svarīgi gūt pārliecību, ka nodokļa likmes samazinājums un lielākas nodokļa daļas novirzīšana sociālajām iemaksām neatstās negatīvu ietekmi uz pašvaldību ieņēmumu daļu. Veicot grozījumu, nepieciešams nodrošināt, lai šogad uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem pašvaldību budžetā nebūtu fiskālas ietekmes, pretējā gadījumā piedāvājot kompensācijas, akcentē Pašvaldību savienība.