"Līdz ar nolīguma ratificēšanu paredzami ieguvumi Latvijas ekonomikai, kā arī Latvijas un Kanādas divpusējām attiecībām, tostarp tirdzniecības jomā. Līgums ir arī ģeopolitisks ieguvums pašreizējo drošības izaicinājumu apstākļos," uzskata Saeimas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība).
CETA esot modernākais ES tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu. Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā - piekļuve Kanādas tirgum tiks nodrošināta gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi, deputātus informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība).
Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publiskā iepirkuma konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās. Tāpat paredzēta vienkāršota profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas sistēma un uzlaboti investīciju aizsardzības noteikumi, sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.
Nolīgumā definēti ieguldījumu aizsardzības standarti un noteikts, ka darbosies pastāvīga tiesa ieguldījumu strīdu izšķiršanai. Tajā strādās 15 neatkarīgi tiesneši - pa pieciem no ES, Kanādas un trešajām valstīm.
Lai kliedētu sabiedrības bažas par ES prasību un standartu pazemināšanu līdz ar CETA noslēgšanu, Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka CETA negrozīs, nesamazinās un neatcels ES standartus nevienā no regulētajām jomām, tostarp attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību un veselību.
Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka nolīgumā paredzēta virkne atrunu Latvijas interešu aizstāvībai, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, plašsaziņas līdzekļu izdošanu, kā arī veterināro, apsardzes, farmaceitu, juridisko un pasažieru, un kravu autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Nolīgumā iekļauta arī virkne ES atrunu.
ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums spēkā stāsies pēc tam, kad to būs ratificējušas abas puses. Nolīgums jāratificē Kanādas parlamentā, visu ES dalībvalstu parlamentos, kā arī par to jābalso Eiropas Parlamentam, kur balsojums paredzēts 15.februārī, sacīja parlamentārā sekretāre.
Ārlietu komisija lūgs Saeimu likumprojektu pirmajā lasījumā skatīt 9.februārī.