"Nacionālā apraide ir valsts drošības un identitātes saglabāšanas jautājums, tāpēc aicināsim Ministru prezidentu Valdi Dombrovski kopīgi ar finanšu ministru un kultūras ministri meklēt risinājumus, kas nepieļauj
nacionālo komerckanālu pāriešanu tikai maksas operatoru paketēs," uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Deputāti vienojās sagatavot lēmumu, kurā aicinās valdību rast papildu finansējumu nacionālajam pasūtījumam, lai to būtu iespējams atvēlēt komerckanāliem programmu veidošanai. " Ņemot vērā esošo situāciju, šis ir atbilstošākais variants, kā valsts var sniegt atbalstu kanāliem, kuri cīnās ar zemo reklāmas tirgu, taču vēlas palikt nacionālajā apraidē un grib skatītājiem piedāvāt kvalitatīvu saturu latviešu valodā," norādīja I.Druviete.
Šobrīd bezmaksas kanālu paketi izmanto deviņi līdz desmit procenti Latvijas iedzīvotāju, taču līdzdalība nacionālajā apraidē televīzijas kanāliem gadā izmaksā 650 000 latu, skaidroja TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Atšķirībā no ārzemju kanāliem, nacionālie komerckanāli no maksas televīzijas operatoriem nesaņem maksu par to satura retranslēšanu. Situācijā, kad būtiski sarucis reklāmas tirgus un nacionālie komerckanāli
cieš ievērojamus zaudējumus, tiek apsvērta iespēja atteikties no nacionālās apraides, otrdien komisijas sēdē informēja TV3 un LNT pārstāvji.
Telekompānijas LNT pārstāve Gunta Līdaka akcentēja, ka dažādos formātos ir daudz runāts par šo problēmu, taču institūciju kopsadarbība bijusi neveiksmīga un jaunajai Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei situācija būs jārisina.
Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots lūdza sabiedrisko televīziju nepretnostatīt abiem komerckanāliem un meklēt papildu finansējumu nacionālā pasūtījuma novirzīšanai, nevis to paņemt no jau tā
pieticīgā Latvijas Televīzijas finansējuma.
Komisijas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), aicinot rast lielāku finansējumu nacionālajam pasūtījumam, pauda, ka šis jautājums visciešākajā mērā saistīts ar valsts izglītības un kultūras politiku. Savukārt deputāts
Ņikita Ņikiforovs (SC) atzīmēja, ka, rodot papildu finansējumu, tas paliktu valstī gan nomaksāto nodokļu, gan darba vietu veidā.