Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Saeimas komisijā nav vienprātības par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidusskolas posmā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nav vienprātības par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidusskolas posmā.

Saeimas komisijas deputāti otrdien sprieda par saņemtajiem priekšlikumiem grozījumiem Izglītības likumā pirms trešā jeb galīgā lasījuma Saeimā. Līdz šim atbalstītie priekšlikumi paredz iespēju atteikties no krievu valodas apguves pamatskolēniem.

Deputāte Ilze Indriksone (NA) rosināja grozījumos noteikt, ka no krievu valodas kā otrās svešvalodas varētu atteikties arī vidusskolas posmā, 10. un 11.klasē. Šādu vēlmi izteikuši vecāki un vidusskolēni, zināms deputātei. Viņa ir tikusies ar vairākām izglītības pārvaldēm un skolām, kuras esot apliecinājušas gatavību iesaistīties un meklēt risinājumus, kā no 1.septembra nodrošināt citas svešvalodas apguvi.

Indriksoni satrauc, ka 9.klases skolēnam, kas būs atteicies no krievu valodas apguves, nākamajā mācību gadā var atkal sastapties ar krievu valodu kā vienīgo iespējamo otro svešvalodu, ja deputāti laikus nepieņems nepieciešamos grozījumus. "Ja likums neparedzēs, ka viņš 9.klasē ir atteicies un viņam 10.klasē ir iespēja turpināt citu svešvalodu, tikai un vienīgi atkal krievu valodu, mēs būsim radījuši tādu kāzusu," pauda deputāte.

Vidusskolēni krievu valodu kā otro svešvalodu var apgūt optimālā līmeņa, padziļinātā līmeņa vai specializētajos kursos. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošiem datiem, 205 no 280 izglītības iestādēm, kurās ir 10. un 11.klase, māca krievu valodu dažādos līmeņos. Optimālā līmeņa kursā skolēni lielākoties turpina mācīties to svešvalodu, kuru apgūt uzsāka pamatizglītībā.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) aicināja vispirms sakārtot normatīvo regulējumu pamatizglītības posmā, lai pēc tam pievērstos sistemātiskai pārejai vidējās izglītības posmā, tostarp profesionālajā izglītībā. Ministrija kā iespējamo kompromisu redz iespēju ļaut atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves optimālā līmeņa kursā, neskarot padziļinātos kursus.

"Mums ir skolēni, kuri vidusskolā mērķtiecīgi izvēlējušies krievu valodu apgūt padziļināti, un skola ir izveidojusi attiecīgu saturu, lai to nodrošinātu. Ļaujot pavisam brīvi atteikties, tostarp arī šiem skolēniem, no krievu valodas apguves, mēs veidojam zināmā mērā ačgārnu sistēmu," uzskata Reinberga.

Indriksones priekšlikumu atbalstīja viņas partijas biedrs Nauris Puntulis (NA). "Tā gan būtu ačgārna sistēma, [ja skolēns nevarētu atteikties apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu] tikai tāpēc, ka ir 10., nevis 9.klasē," izteicās deputāts. Viņš pieļauj, ka šādu skolēnu nebūs daudz, taču tiesības atteikties būtu jānodrošina visiem.

Tikmēr komisijas priekšsēdētājai Agitai Zariņai-Stūrei (JV) bija neskaidrs, kā skolēniem nodrošinātu cita padziļinātā kursa apguvi krievu valodas vietā. "Sanāk neloģiski, ka skolēns 11.klasē kursu beidz, un skolai jāpiedāvā iespēja apgūt citu svešvalodu, lai arī 12.klasē kurss jau ir beidzies," sacīja Zariņa-Stūre. Deputāte pieļāva, ka no krievu valodas varētu atteikties vidusskolēni, kuri to apgūst optimālā līmenī trīs gadus.

Vairāki komisijas deputāti tomēr aicināja nesteigties ar lēmumu pieņemšanu attiecībā uz vidusskolu un šobrīd koncentrēties uz pamatizglītības posmu.

Antoņina Ņenaševa (P) rosināja IZM piedāvāt risinājumus, kā nodrošināt atteikšanās iespējas arī vidējās izglītības posmā. Vienlaikus viņa prognozē, ka tas prasīs "pamatīgu sarunu". "Mēs "sačakarējam" likumdošanu ar to, ka ieliekam kaut ko, par ko paši nesaprotam, kā tiks īstenots," uzskata deputāte.

Savukārt Česlavs Batņa (AS) uzskata, ka ir jābūt skaidrai rīcībai, kā grozījumus īstenot. Priekšlikumu vispirms vajadzētu apspriest ar dažādu līmeņu skolu direktoriem. "Jā, mēs politiski esam uzstādījuši, ka jāatsakās no šīs svešvalodas. Mēs varam uzstādīt dažādus politiskus uzstādījumus, bet, ja viņi praksē neīstenosies, tad priekš kam viņus uzstādīt?" retoriski vaicāja deputāts.

Indriksones priekšlikumu deputāti noraidīja. Pie jautājuma par vidusskolas posmu deputāti varētu atgriezties tuvākajā laikā.

Diskusijas izraisīja arī Saeimas opozīcijas deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums mīkstināt ieceres par atteikšanos no krievu kā otrās svešvalodas mācīšanas skolās.

"Jūs paši minējāt, ka ļoti daudzi vecāki un izglītojamie izvēlas krievu valodu kā otro svešvalodu. [..] Kāpēc tiesības izvēlēties [apgūt] Eiropas Savienības valodas ir augstākas par krievu valodu? Tas nav pieļaujami demokrātiskā valstī," izteicās Pleškāne. Viņa pārmeta, ka deputāti ņem vērā tikai skolu vadītājus un izglītības pārvaldes, "kas ir lojāli un nevar paust savu viedokli".

"Lai nu kur, bet šeit, [komisijā], tiek uzklausīti skolu vadītāji, un jebkurš no klātesošajiem deputātiem apliecinās, ka par visiem likumprojektiem notiek demokrātiska diskusija. Varbūt kādā teroristiskā kaimiņvalstī var runāt par lojalitāti un skolotāju nespēju iebilst politiķiem, bet tas nav Latvijas parlamentā," uz Pleškānes pārmetumiem atbildēja komisijas deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).

Pleškāne rosina svītrot likumprojekta pārejas noteikumu punktu, kas paredz, ka izglītojamiem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, izglītības iestādēm jānodrošina iespējas turpināt tās apguvi līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.mācību gada beigām.

Rosinājums gan paredz visām skolām "piespiedu kārtā" pāriet uz citu otrās svešvalodas apguvi krievu valodas vietā, atzīmēja Saeimas komisijas deputāti. "Ja mēs viņu atbalstām, tad ko mēs vispār darījām iepriekš diskutējot?" retoriski vaicāja Zariņa-Stūre. Arī Pleškānes priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Jau ziņots, ka 4.-8.klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma krievu valodā. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9.klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.

Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026.mācību gadam būs sākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.gada beigām.

Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt arī to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus skolēniem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme - mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.

Likumprojekta mērķis ir īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uzsver likumprojekta autori. Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā mainījusies arī sabiedrības attieksme pret Krieviju, tostarp vēlme apgūt krievu valodu, par ko liecina arī vecāku iesniegumi IZM un skolām ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.

Līdz šim kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Savienības valodām, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu.

Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas