Deputāts Andrejs Klementjevs (S) norādīja, ka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītāja Pētera Apiņa apgalvojums par to, ka 66% asinspārliešanas gadījumos tiek pieļautas kļūdas, liek iedzīvotājiem zaudēt uzticību ārstiem un asinsdonoru kustībai. Kritizējot asins pārliešanu, cilvēki var ietekmēties no šīs informācijas un izvēlēties atteikties no procedūras, kam var sekot nāves gadījumi, sacīja Klementjevs.
Līdzīgi arī Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško pauda, ka informācijas izskanēšana par iespējamo inficēšanos ar C hepatītu ir iedragājusi uzticību VADC. Arī Asinsdonoru centra pārstāvji atzina, ka komunikācijas problēma šajā jautājumā radīja sarežģījumus.
Mūrmane-Umbraško norādīja, ka būs smagi jāstrādā, lai atjaunotu uzticību Asinsdonoru centram.
Apinis, atbildot uz sev veltīto kritiku, sacīja, ka Latvijai būtu jārīkojas moderni un jāsamazina asins pārliešana, to atstājot konkrētiem gadījumiem - sirds un asinsvadu operācijām, politraumu gadījumiem, dažām smagām dzemdībām, kā arī vēl dažām atsevišķām situācijām.
Kā ziņots, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija šodien diskutēja par situāciju VADC un kvalitātes nodrošināšanu asins komponentu sagatavošanā.
LETA decembra vidū ziņoja, ka pēdējā gada laikā ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību VADC atklājis 25 donorus, kuriem bijušas C hepatīta antivielas. Kopumā no šiem 25 donoriem 28 slimnīcām bija nodoti 195 asins komponenti.
Janvāra sākumā VM pārstāvis Oskars Šneiders aģentūrai LETA pastāstīja, ka C hepatīta vīruss nav atklājies nevienā no 25 asins donoru asinīm, kurās pēdējā gada laikā VADC konstatējis C hepatītu, izmantojot jaunās tehnoloģijas, tomēr piecos gadījumos atklājušās par vīrusa iespējamu klātesamību liecinošas antivielas.
Atbilstoši infektologu paustajam viedoklim, antivielu pret C hepatītu atklāšana liecina tikai par to, ka cilvēks, kura asinīs tās konstatētas, ir kādreiz bijis kontaktā ar slimības ierosinātāju, skaidroja Šneiders.
Maris