Viena no pieprasījuma autorēm deputāte Inga Bite (LRA), uzsākot sarunu par pieprasījumu, pauda neapmierinātību ar to, ka IZM atbildi uz deputātu pieprasījumu sniedza tikai vakar vēlu vakarā, kas, viņasprāt, liecina par ministrijas un Šadurska attieksmi.
Šadurskis skaidroja, ka, strādājot pie jaunā pedagogu atalgojuma modeļa, IZM varēja rēķināties ar papildu deviņiem miljoniem eiro šim gadam un 27 miljoniem eiro turpmākajiem gadiem - visi IZM aprēķini esot veikti tā, lai varētu modelī ieguldīt papildu 27 miljonus eiro, tādējādi aprēķinot arī pedagoga algu par likmi. Vienlaikus tika iestrādāti pārejas periodi, turklāt sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību bija panākta vienošanās par to, ka pirmsskolas pedagogiem atalgojums tiks celts divos piegājienos.
Līdz ar to, kā skaidroja politiķis, naudas summa, kas bija jāizlieto šogad, samazinājās, bet pārpalikumu nebija iespējams ieguldīt ilgtermiņa projektā, jo, paceļot likmi, naudas pietrūktu 2017.gadā. Tāpēc šo ietaupījumu IZM ieskatā varēja ieguldīt tur, kur nav ietekmes uz turpmāko gadu budžetu, kā rezultātā naudu tika rosināts ieguldīt uzturēšanas izdevumos.
Vienlaikus neskaidrības situācijā un mērķdotācijas sadalījumā radīja arī atšķirīgā Valsts budžeta 58.panta interpretācija, jo IZM to traktēja plašāk, nekā Finanšu ministrija un Ministru kabinets kopumā. Tādējādi tika pieņemts lēmums 1,7 miljonus eiro sadalīt pašvaldībām, kas pamatā zaudēja no reformas ieviešanas.
"Uzskatu, ka IZM ir atbildīgi un godprātīgi veikusi savu uzdevumu. Kad Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsās pie premjerministra ar savu vēstuli ar daudziem savāktajiem parakstiem, tad mēs saņēmām no premjera rezolūciju, kurā teikts, ka jāiepazīstas ar rezolūciju, jānoskaidro apstākļi un tie jāizvērtē, pēc tam informējot viņu. Vēstule datēta ar 24.novembri. Likumā noteiktā kārtā atbildēsim premjeram un arodbiedrībai," teica Šadurskis.
Neapmierinātību ar šādu attieksmi pauda Bite, uzsverot, ka, visticamāk, vairāk nekā 17 000 izglītības darbinieku paraksti par disciplinārlietas ierosināšanu neesot pietiekams iemesls raitāk izskatīt šo lietu. Vienlaikus viņa kritizēja to, ka ietaupītie līdzekļi netika novirzīti tām pedagogu kategorijām, kas cieta reformas rezultātā.
Ministrs atzina, ka diemžēl diskusijas par pedagogu algu modeli ieilga, līdz ar to uzskatīt, ka IZM varētu ļoti īsā laikā grozīt visus noteikumus, lai, piemēram, samazinātu pārejas periodus, ir teju neiedomājami.
"Ja mēs to būtu darījuši, tad tas izskatītos kā valdības un Saeimas vingrojumi par nodokļu politiku. Tāpēc noteikumi netika grozīti," atzina politiķis.
Pēc atkārtotas prasības Šadurskim sniegt atbildes uz visiem pieprasījumā norādītajiem jautājumiem ministrs ironizēja par jautājumos iekļautajiem faktiem, kā arī par pieļautajām drukas un stila kļūdām.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc IZM netika ierosināta disciplinārlieta, Šadurskis uzsvēra, ka tas netika darīts, jo nemaz neesot aizdomu par kādu pārkāpumu pieprasījuma kontekstā. Tāpat ministrs pauda neizpratni par mēģinājumu iegūt kādu dokumentāru apliecinājumu tam, kas ministrijā deva rīkojumu par 1,7 miljonu eiro novirzīšanu citiem mērķiem.
"Mēs neesam tik ļoti birokratizējusies vide, lai katra kolēģu saruna un risinājumu meklējumi tiktu ieprotokolēti. Mēs neveidojam stenogrammas. Šādu rīkojuma kopiju nevar iesniegt, jo tāda neeksistē," atzina ministrs.
Reaģējot uz jautājumu par to, kad tiks rosināta Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) izdotajā rezolūcija norādītā disciplinārlieta, Šadurskis pauda neizpratni par to, ka šāds jautājums pieprasījumā vispār iekļauts, ņemot vērā atsaukšanos uz premjerministra rezolūciju, jo tajā par disciplinārlietu nekas nav minēts.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka kopumā situācija ar 1,7 miljonu eiro sadalījumu bijusi ļoti nekorekta pret nozarē strādājošajiem.
Deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) mēģināja saprast, vai tas, ka nauda tomēr tika iedalīta pašvaldībām, tomēr nav priecīgs notikums, uz ko Šadurskis norādīja, ka viņš pēc līdzekļu pārdales esot saņēmis ziņas no dažu pašvaldību vadītājiem, kuri neizpratnē jautājuši, ko ar šo naudu iesākt, ņemot vērā, ka līdzekļi jāiztērē jau šogad.
Parlamentārietis Vilnis Ķirsis (Vienotība) pauda neizpratni par to, vai tiešām visi būtu priecīgāki, ka 1,7 miljoni eiro nonāktu nevis nozarē, bet gan tiktu novirzīti atpakaļ valsts budžetā. "Tīri morāli nesaprotu pārmetumus - labāk pagaidīt pāris mēnešus un tikt pie pavisam cita finansējuma," komentējot papildu 47 miljonu eiro panākšanu nozarei nākamajā gadā, sacīja deputāts.
Neskatoties uz skaidrojumiem par pozitīvo rezultātu, Bite pauda, ka šajā gadījumā runa nav par rezultātu, bet gan par procesu. Viņa ir pārliecināta, ka rezultāts panākts tikai un vienīgi pilsoniskas sabiedrības pūliņu dēļ. Vienlaikus Bite norādīja, ka, iespējams, IZM nebija jāsteidzas, bet jāatliek reformas ieviešana vēl uz vienu gadu.
"Ir tāds teiciens - dundurs, kas sēž zirgam uz muguras, arī saka, ka mēs aram," ironizēja Šadurskis.
Komisija ar balsu vairākumu neatbalstīja iesniegto pieprasījumu, tomēr komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (ZZS) atgādināja par to, ka deputāti pieprasījumā lūguši ministram piemērot sodu vainīgajam, kā arī publiski atvainoties nozarei.
Šadurskis norādīja, ka sodu piemērot ir grūti, ja pārkāpums nav noticis. Savukārt no Šadurska neskaidrajiem komentāriem saistībā ar iespējamo atvainošanos varēja secināt, ka atvainošanās, visticamāk, nenotiks.