de facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar Valērija Kargina un Viktora Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt Karginam un Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.
Raidījums vēsta, ka tiesu izpildītājiem ķeroties pie darba gan atklājies, ka abiem eksbaņķieriem nekas daudz nepieder un prasība šobrīd faktiski nodrošināta par ļoti nelielu summu. No apķīlāšanas Karginam un Krasovickim gan nav izdevies pasargāt savus noguldījumus bankā - vismaz 20 miljonu latu apmērā. Arī šī nauda apķīlāta un visi procentu maksājumi šobrīd nonāk nevis Kargina un Krasovicka, bet tiesu izpildītāja kontā, ziņo „de facto”.
Tagad atklājies, ka abi eksbaņķieri šos noguldījumus mēģinājuši no bankas, tautas vārdiem runājot, iznest pa sētas durvīm.
Tā Viktors Krasovickis šā gada 19.maijā noslēdzis dāvinājuma līgumu ar savu dēlu Georgiju Krasovicki par diviem depozītiem. Parex bankā 2007.gada 26.septembrī noguldītajiem 7,5 miljoniem latu, un 2008.gada 30.oktobrī noguldīto pusotru miljonu latu. Šim termiņnoguldījumam paredzēta arī netipiski liela procentu likme – 20 procenti gadā. „de facto” zināms, ka jau dienu vēlāk Krasovicka dēls bankai pieprasījis turpmāk visus procentu maksājumus ieskaitīt viņa kontā.
Līdzīgi rīkojies arī Valērijs Kargins. Viņš dāvinājuma līgumu ar savu dēlu Remu noslēdzis šā gada 13.jūnijā. Kargins dēlam uzdāvinājis 2008.gada 30.oktobrī bankā noguldīto pusotru miljonu latu. Arī šim depozītam paredzēta likme 20 procenti gadā. Saskaņā ar de facto rīcībā esošajām ziņām, Rems Kargins jau vairakkārt vērsies Parex bankā, pieprasot depozīta procentus pārskaitīt uz viņa bankas kontu.
Kā raidījumam atzina Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs "no bankas bijušo akcionāru un valdes locekļu puses, Kargina un Krasovicka kungu puses tika veiktas konkrētas darbības, kas ir vērstas uz to, lai izvairītos no tiesas nolēmuma izpildes. Mūsuprāt šīm darbībām ir izteiktas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tāpēc esam informējušas tiesībsargājošās iestādes."
de facto vēsta, ka policija kriminālprocesu sākusi šā gada 1.augustā saskaņā ar Krimināllikuma 296.pantu par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu. Krimināllikums par šādu pārkāpumu gan paredz salīdzinoši nelielu naudas sodu – līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Bankas pārstāvji gan raidījumam atteikušies plašāk komentēt abu tās bijušo īpašnieku aktivitātes.
"Šī lieta ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē un mēs neesam gatavi komentēt vairāk," de facto sacīja Adamovičs.
Kargins un Krasovickis šobrīd nav Latvijā. Taču viņu aizstāvis advokāts Uģis Grūbe interviju de facto atteica. Viņš par sākto kriminālprocesu nebija informēts. „Nedz maniem klientiem, nedz man kā viņu advokātam nekas nav zināms par šāda kriminālprocesa uzsākšanu un esamību. Līdz ar to iznāk, ka žurnālistu jautājums ir - sniegt manu vai manu klientu viedokli par viena konkrēta raidījuma viena konkrēta žurnālista apgalvojumu, ka tāds kriminālprocess patiešām uzsākts. To darīt man nešķiet pareizi,” rakstiski norādīja Grūbe.
Tikmēr Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raidījumam atzinusi, ka šādi gadījumi laiku pa laikam notiekot. Lai izvairītos no naudas apķīlāšanas, depozītus mēdzot gan dāvināt, gan cedēt. Turklāt likums to īsti neaizliedzot. Taču tas nebūt nenozīmējot, ka šādā veidā var izvairīties no naudas apķīlāšanas.
„Bankai jebkurā gadījumā, saņemot no atbildētāja vai kādas trešās personas līgumu, viņiem nav tiesības izmaksāt šo naudas summu trešajai personai, [...] šie naudas līdzekļi pēc termiņa beigām ir pārskaitāmi tiesu izpildītājām,” skaidroja padomes loceklis Andris Spore.
Dzīvē gan situācija var arī būt citādāka, norāda „de facto”. Gan Rems Kargins, gan Georgijs Krasovickis tagad var vērsties tiesā, prasot atzīt noslēgtos dāvinājuma līgumus par tiesiskiem un uzlikt bankai par pienākumu procentus un vēlāk arī depozīta summu turpmāk izmaksāt viņiem, nevis tiesu izpildītājiem. Ja tiesa šādu prasījumu apmierinātu, bankai līdzekļus nāktos izmaksāt.
To, ka tieši šāds varētu būt bankas bijušo īpašnieku plāns, kā paglābt savus noguldījumus no tiesu izpildītāju nagiem, apliecinājusi bankas bijušo īpašnieku rīcība šā gada sākumā.
de facto zināms, ka šobrīd Parex banka un Citadele tiesājas ar kādu Krievijā reģistrētu kompāniju Olimpija. Tā prasa no abām bankām solidāri piedzīt 11,2 miljonus latu, proti, Krievijas uzņēmums prasa lauzt trīs savulaik Valērija Kargina vārdā noslēgtus depozīta līgumus un uzņēmumam pārskaitīt gan noguldījumos esošo naudu, gan nopelnītos procentus.
Raidījuma rīcībā informācija liecina, ka arī šī tiesvedība saistīta ar iepriekš apķīlātajiem Valērija Kargina depozītiem. Krievijas kompānija cesijas līguma rezultātā tikusi pie 2007.gada 26.septembra noguldījumu 7,5 miljonu latu apmērā, un vēl pie diviem nākamajā gadā noliktiem depozītiem 2,2 un 1,4 miljonu latu apmērā. Abiem uz 7 gadiem noliktajiem depozītiem paredzēta arī dāsna peļņa – 15 procenti gadā.
de facto zināms, ka līgums ar šo kompāniju noslēgts šā gada 20.janvārī, banka par to informēta tikai februāra beigās un jau nākamajā dienā (1.martā) iesniegta prasība Maskavas tiesā. Neoficiāli gan zināms, ka šajā tiesvedībā Kargina depozītus ieguvušajai kompānijai nemaz tik labi nevedas.
Raidījums arī vēsta, ka prokuratūra joprojām izmeklē kriminālprocesu par bankas subordinētā kapitāla izcelsmi – tajā ietilpst arī nauda, ko Kargins un Krasovickis tagad atdāvinājuši. Kā noskaidrojis de facto, šī izmeklēšana gan iestrēgusi, jo prokuratūra nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu. Taču uz to atbilde joprojām nav saņemta.