Viņš pastāstīja, ka Latvijā līdz šim neviens uzņēmējs nav nodarbojies ar gliemeņu vai mīdiju audzēšanu - to dara citās valstīs apkārt Baltijas jūrai. Taču zvejnieku saimniecība jau nākamgad plāno izveidot gliemeņu audzēšanas fermas Rīgas jūras līcī. "Zinātnieki mūs uzrunāja šim projektam, un mēs mēģinām šo projektu attīstīt, sākumā pētnieciskiem nolūkiem izveidot gliemeņu fermas Baltijas jūrā," sacīja zvejnieku saimniecības īpašnieks, piebilstot, ka zvejnieku saimniecībai ir bijušas sarunas arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvjiem par eksperimentiem attiecībā uz jaunu produktu radīšanu, jo vēlāk no gliemenēm plānots radīt arī inovatīvus produktus.
Tāpat projektā "Gliemeņu audzēšana - tehnoloģiskais risinājums Rīgas jūras līcī" plānots izpētīt gliemeņu audzēšanas metodes, lai pēcāk ar šo uzņēmējdarbības veidu varētu nodarboties Latvijā, sacīja zvejnieku saimniecības īpašnieks. Ēdamgliemenes Baltijas jūrā aug un vairojas arī dabiskos apstākļos, taču, lai tās izaudzētu pietiekami lielas, nepieciešams pielietot īpašas tehnoloģijas - tā saucamo virvju rindu sistēmu, lai tās labāk piekļūtu barībai un pietiekami attīstītos. To darot arī citās valstīs, piemēram, Dānijā.
Pēc viņa sacītā, drīzumā būs apritējis gads, kopš zvejnieku saimniecība sāka kārtot nepieciešamo dokumentāciju, lai projektu īstenotu. Brakovskis pieļāva, ka paies vēl apmēram pusgads, līdz gliemenes reāli varēs sākt audzēt. Zvejnieku saimniecība "Grīņi" Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā jau ir izsludinājusi iepirkumu konkursu par trīs gliemeņu fermu izgatavošanu un uzstādīšanu, kam plānots piesaistīt finansējumu Lauku atbalsta dienesta administrētajā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākumā "Inovācija". Projekts izmaksās kopumā būs 300 000 eiro, un apmēram 80% no tā izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, bet atlikušo daļu segs saimniecības piesaistītais vietējā kapitāla investors, kuru Brakovskis neatklāja.
Pēc Brakovska teiktā, Valsts vides dienests (VVD) izstrādā attiecīgos tehniskos noteikumus. Projektā ir iesaistīts arī pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, kā arī Latvijas Jūras administrācija, jo projekta gaitā plānots uzstādīt specifisku navigācijas boju visiem kuģiem pieejamām koordinātām. "Jūrā kādās trijās vietās 4-5 kilometrus no krasta jau ir iezīmētas koordinātas, kur 15-20 metru dziļumā atradīsies trīs fermas," sacīja Brakovskis.
Pagaidām plānotie gliemeņu audzēšanas apmēri netiek atklāti.
Viņš teica, ka iepriekš zvejnieku saimniecību Grīņi nodarbojās tikai ar zvejniecību, taču, darbojoties šajā biznesā, bijis ļoti grūti izdzīvot, tāpēc nolemts pieņemt jaunus izaicinājumus. Gliemeņu fermu izveide un gliemeņu audzēšana ir inovācija, jo līdz šim Latvijā neviens ar to nenodarbojas. Tiesa gan, netālu no Pāvilostas Baltijas jūrā uzstādīta gliemeņu audzēšanas pētījumu ferma, kurā gliemenes pēta Latvijas Hidroekoloģijas institūts.
"Ja Lauku atbalsta dienests projektu apstiprinās, aicināsim uz šejieni palīgus no Kanādas, kuri mums palīdzēs konstrukcijas salikt kopā," sacīja Brakovskis, piebilstot, ka pirmās audzētavas varētu tapt aprīlī vai maijā, ja izdosies, kā iecerēts.
Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Jāņa Brakovska zvejnieka saimniecība Grīņi reģistrēta 2010.gadā un tās vienīgais īpašnieks ir Brakovskis.