Kongresa noteiktā iepriekšējā valsts parāda maksimālā robeža tika sasniegta jau maijā. ASV valsts parādu izsakot Latvijas lasītājam pazīstamākajos miljardos, nevis grūti aptveramajos triljonos, tas ir 14 294 miljardus dolārus liels. Tagad ASV valdība lūdz Kongresu atļaut palielināt valsts parādu vēl par 2400 miljardiem ASV dolāru.
Var būt, ka jau vainojama prezidenta vēlēšanu tuvošanās, bet šoreiz Kongress valsts parādu palielināt vieglu roku nesteidz. Republikāņu partijas deputāti to sauc par bezatbildīgu un pieprasa krasi samazināt valsts tēriņus. Situācijas bīstamība ir augsta. Ja Kongress valsts parādu neļaus palielināt, pasaules lielākās ekonomikas valdībai 2. augustā draud tā sauktais tehniskais defolts. Vienkāršiem vārdiem runājot - šajā dienā ASV valdībai vairs nepietiks naudas, lai veiktu visus todien nepieciešamos maksājumus.
Bijušā ASV finanšu ministra skatījumā tas būtu smagāks gadījums nekā finanšu milža Lehman Brothers krahs 2008. gada rudenī. Aģentūra Moody's ir paziņojusi, ka var samazināt ASV kredītreitingu, ja Kongress laikus neapstiprinās ASV valsts parāda paaugstināšanu. Šādu iespēju Moody's gan korekti sauc par «mazu», bet ne «minimālu». Skeptiķi tomēr pašas kredītreitingu aģentūras paziņojumu dēvē par politiska spiediena izdarīšanu uz Kongresu.
Ne Latvijai, ne arī kādai citai pasaules valstij nav pieejami tādi sociālā jautājuma risinājuma modeļi, kādus var atļauties ASV. Lielvalsts, par spīti visām problēmām, joprojām ir vadošā pasaules ekonomika. Mēs daudz nevaram mācīties no ASV pieredzes šajā jautājumā, jo mūsu sistēmas un iespējas ir pārāk atšķirīgas.
Ko var atļauties Jupiters, nevar atļauties vērsis. Vienīgi varam būt personiski un valstiski divkārt uzmanīgi - defolta sarkanās lampiņas šodien deg gan Eiropas dienvidos, gan ASV.