Viņš arī atzīmēja, ka saslimstības līmenis Latvijā ir izlīdzinājies ar vidējo saslimstības līmeni Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un tam ir divi iemesli - pirmkārt, Latvijā novērots saslimstības samazinājums, otrkārt, Eiropā kopumā tiek novērots saslimstības pieaugums.
Perevoščikovs uzsvēra, ka saslimstības samazinājums ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību ir novērots gandrīz visos Latvijas reģionos un visās vecuma grupās, izņemot bērnus vecumā līdz deviņiem gadiem. Pēc epidemiologa paustā, tas skaidrojams ar vīrusa britu celma aktivitāti, kā tas ir atzīmēts vairākās valstīs.
Tāpat viņš pavēstīja, ka pusei no slimniekiem joprojām nav iespējams noskaidrot infekcijas avotu, turklāt arī paši pacienti nezina, kur ir inficējušies ar Covid-19. Savukārt otra puse pacientu inficējušies mājsaimniecībā, un kopumā šādi gadījumi veido 60%. Tāpat inficēšanās ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību notiek darbavietās. Epidemiologs atzīmēja, ka sociālās aprūpes un ārstniecības iestādēs saslimstība ievērojami samazinājusies.
Perevoščikovs aicināja vērtēt saslimstības samazinājumu ar lielu piesardzību, jo, kā liecina iepriekšējā pieredze, ir sastopami gan īstermiņa, gan relatīva ilgtermiņa saslimstības stagnācijas periodi vai pat pieaugumi. Patlaban divas dienas pēc kārtas Latvijā var atkal novērot saslimstības pieaugumu un īstermiņa, septiņu dienu, kumulatīvais saslimstības rādītājs ir pieaudzis, proti, 15.martā bija konstatēti 180 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt šodien jau šis rādītājs ir sasniedzis 198,4% uz 100 000 iedzīvotāju.
Epidemiologs vērsa uzmanību, ka aizvadīto dienu laikā pieaudzis to pacientu skaits, kuri ārstējas slimnīcās - ja 12.martā stacionāros atradās 642 pacienti, tad 16.martā slimnīcās bija ievietoti jau 693 pacienti. Tā kā vakar tika novērots stacionēto pacientu skaita pieaugums, pēc Perevoščikova paustā, situācija prasa ļoti uzmanīgu novērošanu.
Atsaucoties uz jaunākajiem datiem, viņš uzsvēra, ka patlaban vīrusa britu celma izplatība Latvijā nenotiek tik ātri kā vairākās citās Eiropas valstīs, tomēr katrs ceturtais saslimstības gadījums ir saistīts ar šī jaunā celma iedarbīb. Epidemiologs minēja, ka, piemēram, Dānijā un vairākās citās Eiropas valstīs šis celms izplatījies daudz plašāk un ar to arī skaidrojama saslimstības pieauguma tendence vairākās ES valstīs.
Tāpat Perevoščikovs atgādināja, ka pagājušajā nedēļā Latvijā tika atklāts vēl viens vīrusa celms, kas veselības speciālistu vidū rada bažas. Tā saucamais Ugandas celms tika atklāts septiņiem cilvēkiem Liepājā. Pēc viņa paustā, šāds saslimušo skaits ir liels un liecina par vietējo slimības transmisiju, jo visi inficētie nav savā starpā saistīti. Patlaban Liepājā nav novērots saslimstības pieaugums, tomēr situācija prasa īpašu uzmanību, jo Ugandas celms ir to celmu sarakstā, kas ekspertu vidū izraisa bažas un trauksmi.
Lai gan epidemiologs norādīja, ka daudzās valstīs tiek ziņots par saslimušo skaita pieaugumu, atsevišķās valstīs ir novērojama pozitīva dinamika - Īrijā, Lielbritānijā, Portugālē un Spānijā, kur tika piedzīvots straujš saslimstības pieaugums, patlaban tiek novērots saslimstības samazinājums, ko nevar teikt par citām valstīm, jo dažādie vīrusa celmi joprojām ir uzskatāmi par nedrošiem, un nepieciešams piesardzīgi izvērtēt, vai patiešām ir nepieciešams doties ceļojumā.
Perevoščikovs žurnālistiem sacīja, ka Latvijā ir pieaudzis ievesto Covid-19 gadījumu skaits - aizvadīto nedēļu laikā tas ir divkāršojies. Pagājušajā nedēļā īpaša uzmanība bija pievērsta tiem saslimšanas gadījumiem, kas bija ievesti no Tanzānijas. Epidemiologs pavēstīja, ka prasīta šo celmu sekvenēšana, lai noskaidrotu, vai no Āfrikas netiek ievests tā saucamais Dienvidāfrikas celms, kas, pēc dažu zinātnieku atzinumiem, var "apiet" cilvēka imunitāti pret slimību, kas izveidojusies iepriekš.
Tāpat viņš uzsvēra, ka nav iespējams paļauties uz vairāku trešo valstu datiem par situāciju tajās, jo, piemēram, paskatoties uz oficiālajiem datiem Tanzānijā saslimstība ir nulle. Tas nozīmē, ka tā nesniedz informāciju par saslimšanas gadījumiem, un tas nav signāls, ka šajā valstī ir droši. Četri Latvijā ievestie gadījumi varētu liecināt, ka šajā valstī saslimstības ziņā situācija varētu būt nelabvēlīga, secināja eksperts.
Runājot par testēšanu, epidemiologs uzsvēra, ka pašizolācija un testēšana pēc ceļojuma ir absolūti nepieciešami pasākumi. To jaunākajos dokumentos uzsvērusi gan Eiropas Komisija, gan Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, norādot, ka visām dalībvalstīm attiecībā uz ceļotājiem vajadzētu pielietot noteiktu politiku, kombinējot gan pašizolācijas ievērošanu, gan arī testēšanu.
Epidemiologa ieskatā, testēšanu varētu veikt pirms ceļojuma un kā papildu drošības pasākumu to veikt arī pēc ceļojuma. Runājot par to, kāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām trešajām valstīm, Perevoščikovs akcentēja, ka nav iespējams paļauties uz šo valstu sniegtajiem datiem, bet arī uz testiem, kas varētu būt veikti tajās, tāpēc papildu drošības tests būtu nepieciešams.
Viņš uzsvēra, ka testiem ir būtiska nozīme, lai novērstu infekcijas ievešanu, tai skaitā arī jaunu celmu ievešanu Latvijā, kas perspektīvā var izraisīt nopietnas problēmas. Pasažieri, kuri pārvietojas kopā ar citiem, būtu daudz drošākā situācijā, ja notiktu pārbaudes, tomēr testi ne vienmēr var uzrādīt infekciju, ja cilvēkā vīruss atrodas inkubācijas periodā, tāpēc šādos gadījumos ceļotājiem no trešajām valstīm būtu vajadzīgs papildu drošības tests.
Epidemiologs uzsvēra, ka būtiska ir sekundāro inficēšanās gadījumu novēršana, tāpēc ir svarīgi pasargāt vienā mājsaimniecībā dzīvojošos cilvēkus, jo tie visbiežāk ir pirmie, kas inficējas. Tāpat nepieciešams novērst infekcijas izplatīšanos no potenciālajiem perēkļiem, kas varētu izveidoties un izveidojas, kad cilvēks inficējas ārzemēs un atved infekciju uz Latviju.
Rezumējot sacīto, Perevoščikovs uzsvēra, ka saslimstība ar Covid-19 Latvijā joprojām ir augsta, neraugoties uz to, ka tika novērots saslimstības samazinājums. Tāpat ir augsts risks inficēties ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību.
Viņš akcentēja, ka saslimstības samazinājums liecina par esošo pasākumu efektivitāti, bet pagaidām nav skaidrs, kāda būs tā sauktā britu celma izplatība, ja tas veidos lielāko daļu no tiem celmiem, kas Latvijā ir sastopami. Turklāt esot zināms, ka šis celms ir daudz infekciozāks, salīdzinot ar citiem, tiekot arī ziņots, ka šis celms izraisa daudz vairāk smagu gadījumu skaitu un lielāku mirstību.