Sasniegt plānotos rezultātus vidusskolā

Pašlaik Latvijā ir aptuveni 40% skolu, kurās vidusskolas posmā ir mazāk nekā 60 izglītojamo. Ministrijas sagatavotajā piedāvājumā skolu tīkla sakārtošanai tik mazs skolēnu skaits varētu būt tikai administratīvās teritorijas novados, kā arī teritorijās, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. 

Ceļā uz jauno saturu

2020. gada 1. septembrī sāksies jaunā mācību satura un pieejas pakāpeniska ieviešana vidusskolās, pirmie sāks 10. klases skolēni, gadu vēlāk – 11. klases skolēni, bet visā izglītības sistēmā jaunais mācību saturs tiks ieviests 2022./2023. mācību gadā. Ministrijas ieskatā būtiskākais posms jaunā satura ieviešanā ir vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana. Lai nodrošinātu skolēnu plānoto rezultātu sasniegšanu, katrai izglītības iestādei jāspēj īstenot vismaz divus padziļināto kursu komplektus, kur katrā kursu komplektā ir trīs padziļinātie kursi un vismaz viens padziļinātais kurss ir atšķirīgs. 

Patlaban 89,8% jeb 298 vispārējās vidējās izglītības iestādes ir pašvaldību dibinātas. 25 no tām ir vienīgās izglītības iestādes novadā. Ministrija secinājusi, ka jauno kompetencēs balstīto mācību saturu esošā finansējuma ietvaros spēs īstenot tikai tās izglītības iestādes, kurās vidējās izglītības posmā mācās 90 skolēnu un vairāk un katrā klašu grupā ir vismaz divas paralēlklases. Pašlaik Latvijā tādas ir 40% vidusskolu, kurās mācās 70% visu vidusskolēnu. 

Tomēr pašvaldības pašas skolu tīklā izmaiņas nesteidzas veikt. IZM norāda, ka vairākas pašvaldības to skaidrojušas gan ar jau veiktajām izmaiņām pašvaldības izglītības iestāžu tīklā, gan arī situāciju, ja novadā ir tikai viena vidējās izglītības iestāde. Vēl citas pašvaldības šādu nostāju ir pamatojošas ar to, ka izmaiņas neplāno pirms administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Daļa norāda, ka izvērtēs pašvaldības vidusskolu turpmāko pastāvēšanu, ja būs zināmi konkrēti vidējās izglītības iestāžu darbības kritēriji. 

To, ka atsevišķas pašvaldības nedomā par izglītības kvalitāti ilgtermiņā, bet tikai gaida, kādu lēmumu pieņems valdība, kā negatīvu aspektu iepriekš intervijā Dienai bija izcēlusi arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Pagājušā gada maijā valdībā tika prezentēts sākotnējais piedāvājums skolu tīkla sakārtošanai. Minimālo izglītojamo skaitu tika piedāvāts noteikt atbilstoši Latvijas teritoriālajam iedalījumam, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, ievērojot arī administratīvi teritoriālo reformu 2021. gadā. Piedāvājuma pamatā ir Latvijas teritorijas iedalījums četros reģionu blokos ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem katrā no tiem. 

Šonedēļ valdībā tika izskatīts šī piedāvājuma starpziņojums, kurā minimālais skolēnu skaits noteikts nedaudz atšķirīgs, nekā tas bija ziņojumā maijā. Patlaban paredzēts, ka Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā minimālajam skolēnu skaitam 10.–12. klasē būtu jābūt vismaz 120 izglītojamiem, bet administratīvo teritoriju attīstības centru un Pierīgas novadu vidusskolās – 90. Administratīvās teritorijas novados vidusskolas posmā skolēnu skaits nevarēs būt mazāks par 40 izglītojamiem. Savukārt teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tajās teritorijās, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri, minimālajam skolēnu skaitam vidusskolas posmā IZM ieskatā jābūt vismaz 25.

Dažādās pašvaldības

IZM secinājusi, ka aptuveni 37% no neatbilstošu pašvaldību vidusskolu skaita ir piedāvātajā reģionālajā sadalījumā, kas ietver Rīgu, Daugavpili, Liepāju un Jelgavu. Šeit minimālais skolēnu skaits vidusskolas posmā ir 120. Ministrijā gan uzsver, ka neatbilstošo vispārējās vidējās izglītības iestāžu skaits nenozīmē, ka tāds daudzums izglītības iestāžu būtu slēdzams.