Šogad Valsts policija (VP) reģistrējusi 213 ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīti velosipēdisti. 68 gadījumos neviens nav cietis, bet pieci velosipēdisti gājuši bojā. Pērn šajā pašā laika posmā līdz jūnijam bijuši 293 negadījumi, bet miruši trīs riteņbraucēji. CSDD pārstāvis Rolands Rumba Dienai gan norāda, ka kopumā situācija ar velobraukšanas kultūru Latvijā ik gadu uzlabojas. Riteņbraucēji kļūst apzinīgāki un arvien biežāk ievēro ceļu satiksmes noteikumus. Arī pēc VP datiem, šogad velosipēdistiem piemēroti 2590 administratīvie sodi (pērn par gandrīz 300 vairāk). Piemēram, dzērumā šogad ar velosipēdu braukuši 1422 cilvēki.
Dienas uzrunātie cilvēki gan uzskata, ka par satiksmes kultūru, velosipēdistu drošību un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu nevar runāt atrauti no infrastruktūras. Policistu velobiedrības priekšsēdētājs Zintis Gailis, kas brīvprātīgi strādā pie drošības veicināšanas uz ceļa, uzskata, ka situācija ir ļoti bēdīga. Rīgā pēdējos divus gadus šajā ziņā ir stagnācija, bet, neattīstot infrastruktūru, konfliktsituācijas starp satiksmes dalībniekiem turpinās. Pēc viņa domām, nevar runāt par drošību un kultūru, ja, piemēram, Rīgā, kā risinājumu veloceliņam pirms tā jau šauras ietves uzliek ceļazīmi, ka tas ir gājēju un velosipēdistu ceļš. Tas pastiprina nedrošību un veicina nesaskaņas. Gailis gan piebilst, ka kultūra uz ceļa ir atkarīga no katra paša cilvēka un viņa izglītības līmeņa – ja cilvēks nav tolerants pret citiem, tad nekas to nemainīs. Arī izglītojošas kampaņas te nelīdzētu – viņaprāt, tā ir naudas izgāšana vējā. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu veicina arī, piemēram, neloģiska satiksmes organizācija. Jārada apstākļi, lai velosipēds būtu ātrākais pārvietošanās līdzeklis pilsētā ne tikai uz papīra, bet tam trūkst politiskās gribas, uzskata Gailis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 7.jūnija, numurā!
neo
Uzmanību,
veloinfrastruktūra ir stulba